RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Lētie poļu produkti var negatīvi iespaidot Latvijas un Lietuvas pārtikas produktu tirgu. Sankciju rezultātā cietušajām Latvijas piensaimniecībām ir grūti konkurēt ar Poliju.
Eurostat dati liecina, ka Polijā ir vislētākie produkti Eiropas Savienībā, 2014. gadā produktu cenas Polijā sastādīja 61% no kopējā Eiropas valstu līmeņa. Lietuvā šis rādītājs sasniedza 78%, Latvijā — 87%. Arī citiem Polijas kaimiņiem nākas grūti izturēt konkurenci: Čehija — 81%, Slovākija — 88%, Vācija — 109%. Arī apģērbu cenu starpība ir vērā ņemama: Polijā tā sastāda 84% no vidējā līmeņa, Lietuvā — 99%, Latvijā — 101%. Sadzīves tehnikas jomā atšķirība ir mazāka: Polijā cenas veido 85% no ES līmeņa, Latvijā un Lietuvā — 99%.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Polija vēl līdz šim nav pievienojusies eirozonai, un diezin vai tas notiks līdz 2019. gadam. Poļu zlota kurss attiecībā pret eiro krītas, un tam līdzi – poļu produktu cenas. Starp citu, laikā, kad Latvija gatavojās pievienoties eirozonai, valsts atteicās mainīt nacionālās valūtas kursu, lai arī tas notika krīzes augstājā punktā. Rezultātā cenas kāpa augšup, bet algas samazinājās.
Jāpiebilst, ka pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem Polijā ir samazināts līdz 5%, bet Latvijā un Lietuvā tas sastāda 21%. Pagājušā gada februārī Saeima noraidīja ierosinājumu samazināt nodokļa likmi pārtikas produktiem līdz 12%. Savulaik sabiedriskās iniciatīvas portālā atskanēja ideja samazināt PVN likmi līdz 5% veselīgiem pārtikas produktiem, bet kaitīgiem un dzīvībai bīstamiem produktiem – pacelt līdz 31%, taču īpašu entuziasmu šī ideja nesastapa. Pašlaik ar ierosinājumu samazināt PVN pārtikas produktiem Lietuvā klajā nākusi valdošā Darba partija.
Līdz ar to ir saprotams, kāpēc Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji dodas iepirkšanās tūrēs pēc produktiem,
stāsta krievu valodā raidošā BBC. Uzņēmīgie lietuvieši pat organizē ceļojumus personīgajos mikroautobusos. Latvieši biežāk braukā uz Belostoku pēc apģērba un sadzīves precēm, taču pa ceļam nesmādē arī pārtikas produktus. Ņemot vērā brauciena cenu, ekonomija sastāda 10-30%. Lietuvas Seima deputāts Kestuts Dauksis (Darba partija) aplēsis, ka ik ceturksni no Lietuvas uz Poliju tiek izvesti aptuveni 80 miljoni eiro.
Pircēji, protams, priecājas, taču ražotāji pamazām tuvojas izputēšanai. Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe jau informēja par to, ka Latvijā noticis piensaimniecību bankrota vilnis un turpmāk situācija kļūs vēl ļaunāka. Dažas saimniecības pārdod pienu par cenām, kas nesasniedz tā pašizmaksu, piemēram saimniecības, kam veidojas augsti ražošanas izdevumi vai nav savu kooperatīvu. Sankciju apstākļos izdzīvot ir ļoti grūti, un nu vēl Polija sākusi karu par vietējiem patērētājiem.
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka bez valdības palīdzības Latvijas saimniecības krīzi nepārdzīvos. Viņa norādīja, ka saimniecības, kas izbeidz savu darbību, pārdod dzīvniekus uz Poliju, tātad turp aiziet gan ražotnes, gan arī darba vietas. Lietuvā situācija ir līdzīga – vietējie fermeri jau ir gatavi iziet ielās un protestēt.
Vienīgais, uz ko var cerēt ražotāji, ir imidžs – Latvijas iedzīvotāji neuzskata lētos poļu produktus par kvalitatīviem, pastāstīja Ingūna Gulbe.
