RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Artis Pabriks pauda bažas par to, ka Latvija, pēc viņa domām, ļoti maz naudas piešķir militārajām vajadzībām, jo kaimiņvalstis uz šī rēķina taupīt neplāno.
"Par spīti attīstībai,Latvijas aizsardzības budžets joprojām nopietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas budžeta: 288 mlj., 467 mlj., 476 mlj.," – viņš raksta savā profilā Twitter.
Par spīti attīstībai,Latvijas aizsardzības budžets joprojām nopietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas budžeta: 288mlj,467mlj,476mlj.
— Artis Pabriks (@Pabriks) 7 апреля 2016 г.
Acīmredzot, EP deputāts vēlas atgriezties pie diskusijām, kas saistītas ar Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% IKP līdz 2018. gadam. Agrāk Latvijas prezidents Raimonds Vējonis vēstulē ASV prezidentam Barakam Obamam solīja spert šādu soli.
Pabrika profila lasītāju viedokļi dalās: daži pesimisti netic tam, ka Latvijas aizsardzības budžets pieaugs, citi uzskata, ka šajā situācijā kaut ko varētu mainīt tikai ASV iejaukšanās.
"… Turklāt TV24 šodien esošais aizsardzības ministrs teica, ka nedrīkst aizsardz.budžetu celt straujāk. Lūk ZZS (Zaļo un zemnieku savienība – red. piez.) pārliecība!" — EP deputāta izteikumus komentēja Mareks Neimanis.
@Pabriks @pucej Turklāt TV24 šodien esošais aizsardzības ministrs teica, ka nedrīkst aizsardz.budžetu celt straujāk. Lūk ZZS pārliecība!
— Mareks Neimanis (@Marex_N) 7 апреля 2016 г.
Viņam piekrita arī citi lasītāji – izskanēja viedoklis, ka galvenā loma galīgā lēmuma pieņemšanā būs nevis situācijai pasaulē, bet gan konkrētajai partijai.
Daži komentāru autori pat izteica domu, ka tikai iejaukšanās no ārienes varētu kaut ko mainīt Latvijas iekšējās lietās.
"Kāda tur attīstība… bez amerikāņu pendelēm pat absolūto minimumu negrib izpildīt," – rakstīja Jānis Pipars.
@Pabriks kāda tur attīstība…. bez amerikāņu pendelēm pat absolūto minimumu negrib izpildīt….
— Jānis (@JankaPipars) 7 апреля 2016 г.
2015. gadā Latvijas aizsardzības budžets sastādīja 1,02% iekšzemes kopprodukta (IKP), 2016. gadā — 1,41% no IKP, jeb 367,86 mln. eiro, bet 2018. gadā tas sastādīs 2% IKP – 570 miljonus eiro.
