RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Lietuvas pilsone ir panākusi to, ka laulības apliecībā viņas uzvārds tiks ierakstīts ar burtu "w", kura lietuviešu alfabētā nav, ziņo aģentūra BNS.
Lietuvā spēkā esošie normatīvie akti paredz lietuviešu alfabēta burtu pielietojumu rakstībā Lietuvas pilsoņu dokumentos. Pie tam lietuviešu valodā burtu w, q un x nav.Viļņas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ilona Jurgutene pavēstīja, ka februāra beigās tiesa pieņēmusi lēmumu Migles Vantenas lietā, kura apprecējusi Beļģijas iedzīvotāju. Lieta nav pārsūdzēta, un martā laulības apliecībā tika ierakstīts uzvārds Wantens.
Jau otro reizi Lietuvas pilsones uzvārds laulību apliecībā tiek ierakstīts, izmantojot burtus, kādu lietuviešu alfabētā nav. Pirmo reizi tas notika pagājušā gada jūlijā, kad saskaņā ar tiesas lēmumu Lietuvas pilsones laulības apliecībā tika nomainīts uzvārds — Pauvels kļuva Pauwels. Pašlaik viņa tiesā cīnās par tādu pašu uzvārda rakstību arī pasē.
Viļņas apgabala tiesā tiek izskatīts arī Lietuvas pilsones Malgožatas Runēvičas-Vardinas prasība par to, lai viņas dēla dzimšanas apliecībā mazuļa uzvārdā tiktu izmantots burts "W".
Rīga – Strasbūra un tā tālāk
Gluži citādi jautājums par "vajadzīgo un nevajadzīgo" burtu lietojumu vārdos un uzvārdos tiek risināts Latvijā. Vecākiem rodas grūtības ar burtu "s", kas saskaņā ar latviešu valodas noteikumiem veido vārda un uzvārda galotni. Vecāki staigā no vienas instances uz otru līdz pat Augstākajai tiesai, lai panāktu vārda pieņemamu rakstību, taču līdz šim neviena lieta vēl nav izšķirta viņiem par labu.
Februārī tiesā tika izskatītas lietas par trīs vārdu pareizrakstību latviešu valodā: Mirons, Marks un Otto. Mīrona un Marka vecāki vēlējās, lai bērnu vārdi tiktu dokumentos ierakstīti bez galotnes "s", bet Otto vecāki aizstāvēja tiesības uz dubulto "t", kas pēc Ministru Kabineta noteikumiem arī nav pieļaujams. Otto vecākiem izdevās panākt savu, taču Miron un Mark arī turpmāk būs Mirons un Marks.
Augstākā tiesa izvērtēja visus argumentus un nolēma, ka ārvalstu vārda rakstība oriģinālformā "apdraudētu latviešu valodas kvalitāti un funkciju."
Latvijā izveidota par sabiedriskā organizācija "Atgūsim savus vārdus", kas protestē pret nelatviešu vārdu un uzvārdu izkropļošanu pasēs un identifikācijas kartēs. To vada Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs.
Martā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atteicās izskatīt Pankratova sūdzību par krievu vārdu un uzvārdu kropļošanu Latvijas pasēs. Tiesa informēja pieteikuma autoru, ka sūdzība ir nepieņemama. Vispirms deputāta sūdzība tika izskatīta un zaudēta visās tiesu instancēs Latvijā, un gandrīz pirms desmit gadiem viņš vērsās ECT Strasbūrā.
Tiesas lēmums Pankratovu nepārsteidza.
"Mani brīdināja, ka lietā "par vārdiem" tiks pieņemts politisks lēmums, taču es cerēju, ka ES augstākā tiesu iestāde ir godīga," – pavēstīja deputāts. Pašlaik viņš ziņo, ka vēlas griezties ar sūdzību ANO.
