RĪGA, 28. marts — Sputnik. Gandrīz 20 tūkstoši cilvēku piedalījās protesta akcijā Belgradā, ziņo Sputnik Serbian, atsaucoties uz mītiņa organizatoru sniegto informāciju.
Protesta gājienu pret Serbijas iestāšanos NATO Belgradas centrā organizēja Serbijas Demokrātiskās partijas (DSS), politiskās apvienības "Durvis" un kustības "Zavetnitsy" koalīcija.
19.februārī Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs parakstīja nolīguma apstiprinājumu starp Serbiju un NATO. Valsts parlaments 12.februārī ratificēja dokumentu par NATO pārstāvju diplomātisko imunitāti un loģistikas atbalstu valsts teritorijā. Serbijas Individuālais partnerības plāns ar NATO (IPAP) stājās spēkā 2015. gada martā. Dokuments nosaka sadarbību izglītības un tehnikas jomās, kopīgas mācības un pozitīva NATO tēla veidošanu Serbijas sabiedrībā.
народ кренуо у шетњу
Опубликовано Dejan Zlatanovic 27 марта 2016 г.
Vienlaikus jau no 2013.gada aprīļa Serbija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas novērotājvalsts. Pie tam darbojas 2007.gada parlamentārā rezolūcija par Serbijas neitralitāti militāro savienību jautājumā. Dažu opozīcijas kustību pārstāvji uzstājās pret valsts vadītāja parakstīto dokumentu un pieprasīja referendumu.
"Kamēr gājām no Republikas laukuma līdz Serbijas Radiotelevīzijas ēkai un piemineklim NATO žurnālistiem, kas gāja bojā 1999.gada bombardēšanas laikā, daudzi pievienojās gājienam, tādēļ nevaram saskaitīt visus," — sacīja kustības līderis Boško Obradovičs.
Viņš paskaidroja, ka galvenais protesta akcijas dalībnieku vēstījums bija "Nē NATO" un prasība organizēt visas tautas referendumu par Serbijas sadarbību ar Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju 24.aprīlī – pirmstermiņa parlamentu vēlēšanu dienā.
"24. martā, uzlidojumu gadadienā mēs oficiāli nodevām pieteikumu par referenduma organizāciju Serbijas valdībai. Ja valdība noraidīs iniciatīvu, pret NATO noskaņotās partijas savāks likumā noteiktos 100 tūkstošus parakstu, lai sarīkotu referendumu," – paziņoja Obradovičs.
Savu domubiedru vārdā politiķis pauda bažas, ka, "tagadējā vara pēc vēlēšanām izvēlēsies Melnkalnes premjera Milo Džukanoviča kursu: ieviesīs sankcijas pret Krieviju, atcels brīvās tirdzniecības līgumu ar Krieviju un iestāsies NATO."
