RĪGA, 28. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Pērn ar šo noziegumu – vardarbību ģimenē – saistītie zvani policijā skanēja jo bieži – pat 22 reizes dienā policistiem nacās doties uz izsaukumiem. Katru dienu par vardarbības upuriem kļūst 115 sievietes. Pērn tika nogalinātas piecas sievietes, 58 tika nogādātas slimnīcā.
Tie nav gangsteru kari, tā ir vardarbība ģimenē. Cīņas lauks ir ģimene, upuris un noziedznieks ir precējušies, un nevienam nav pieejama precīza statistika, jo piekautas sievas un bērni nereti baidās vērsties policijā. Domājams, ka Latvijā katru trešo sievieti ir piekāvis vai izvarojis vīrs vai partneris.
Kur meklēt palīdzību un aizsardzību
Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes cenšas palīdzēt vardarbības upuriem – cietušie var griezties pie speciālistiem vai vismaz piezvanīt pa uzticības tālruni. Centrs sniedz arī bezmaksas juridiskās konsultācijas, kas, pēc centra vadītājas Tatjanas Grišinas domām, ir ļoti nepieciešamas.
Daudzas sievietes cieš vardarbību ģimenē, jo baidās zaudēt bērnus: vīrs dažkārt piedraud šķiršanās gadījumā atņemt bērnus vai brīdina, ka pēc sūdzības policijā bērnus atņems sociālais dienests. Tomēr prakse liecina, ka bāreņu tiesas nestājas mājas tirānu pusē, un sociālie dienesti it nemaz nevēlas šķirt bērnus no ģimenēm – tas notiek tikai gadījumā, ja citas izejas nav. Citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, noteikumi ir daudz stingrāki.
Krīžu centrs necenšas panākt, lai sieviete noteikti šķirtu laulību vai, gluži otrādi, censtos par jebkuru cenu saglabāt ģimeni. Tā galvenais uzdevums ir palīdzēt upurim izprast, ko viņš vēlas. Dažkārt palīdzēt var arī baznīca, taču diemžēl daudz kas ir atkarīgs no paša Dieva kalpa personības un pārliecības.
Kad nākas publiski "mazgāt veļu"
Psiholoģe pastāstīja Sputnik, ar kāda veida vardarbību ģimenē nākas saskarties sievietēm Latvijā.
— Statistika liecina, ka visbiežāk sastopama emocionālā vardarbība, tikai pēc tam nāk fiziska vardarbība. Par emocionālu vardarbību varam uzskatīt pazemojumu, ņirgāšanos un varas demonstrāciju.
— Pat gadījumā, ja vīrs nosauc jūs par resnu govi un pēc tam piebilst, ka vienkārši pajokojis?
— Tā ir viena no varmākas pazīmēm – neuzņemties atbildību par nodarīto. Ja viņam tiek izteikta piezīme, viņš acumirklī meklē attaisnojumu: "Es taču vienkārši pajokoju," vai "Tu pārspīlē!"
— Nu, labi. Kā noteikt, kas ir joks? Kur novilkta robeža, pēc kuras pārkāpšanas pienāk laiks bēgt no mājas tirāna?
— Kopējas receptes šeit nav. Par aiziešanu no šāda cilvēka noteikti jāpadomā, ja sieviete pastāvīgi dzīvo pazemojuma un baiļu atmosfērā. Ja agresors draud atņemt bērnus vai piedraud ar izrēķināšanos. Sarkastiski izteicieni un nepatīkami joki, iespējams, nozīmē tikai destruktīvu saziņu.
Šāda saziņa neapdraud dzīvību, taču sieviete var sev pajautāt, kāpēc viņa dzīvo kopā ar tādu vīrieti, vai iemācīties atbildēt uz viņa "jokiem". Nevis ciest līdz pēdējam un neuzbrukt, izgāžot dusmas, bet iemācīties paziņot: "Zini, tavas piezīmes mani aizvaino un ievaino. Lūdzu, neatkārto šādus vārdus" vai "kad tu paaugstini balsi, man ir grūti turpināt sarunu ar tevi, tāpēc atliksim to uz rītu, kad abi būsim mierīgi."
Ar šādu konstruktīvu paņēmienu palīdzību, iespējams, mainīsies ne tikai pati sieviete, bet arī viņas partneris.
Agresoram nekavējoties jāpamet mājoklis
Vardarbība ģimenē nav šausmu stāsts no alkoholiķu un margināļu dzīves vien. Dažkārt ar pūdera palidzību zilumus nākas slēpt arī pieklājīgu un sabiedrībā cienījamu cilvēku sievām. Par upuriem var kļūt arī vīrieši. Diemžēl ļoti bieži no vardarbības ģimenē cieš bērni.
Daudzi vecāki ir pārliecināti par to, ka bērnus pērt ir pieļaujami. Vēl vairāk – tas ir pat lietderīgi, jo arī viņi paši bērnībā saņēmuši sodus! No 12 bērniem, kas 2014. gadā tika nogalināti Latvijā, puse gājusi bojā no tuvinieku rokām.
2014. gadā spēkā stājās jauni noteikumi, kas ļauj policistiem aizsargāt tos, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Piemēram, tie norāda, ka agresoram nekavējoties jāpamet mājoklis.
Policijas aizsardzība var ilgt astoņas dienas. Ja lieta tiek nodota tiesā, aizsardzība tiek paildzināta uz laiku līdz tiesas sprieduma pieņemšanai. Šim nolūkam nepieciešams tikai upura rakstisks ieniegums, taču iebiedētās sievietes reti ir gatavas spert šo soli. Pagājušajā gadā tikai katra divpadsmitā no sievietēm, kas izsauca policiju, izmantoja aizsardzības tiesības.
Iespējams nāktu par labu papildu grozījumi likumdošanā, kādi pieņemti, piemēram, Austrijā, kur vardarbība ģimenē tiek izmeklēta arī bez upura iesnieguma. Taču pagaidām centrs Skalbes sniedz atbalstu un pārliecību par saviem spēkiem visiem, kam tas nepieciešams.
Krīžu centra Skalbes uzticības tālrunis: +371 67222922 vai +371 27722292.
Aprīlī centrā tiks izveidotas divas jaunas atbalsta grupas. Tālrunis izziņām: +371 24551700.
