Pēdējā nedēļa pirms Lieldienām ir veltīta atmiņām par Jēzus Kristus pēdējām dzīves dienām uz zemes, par viņa ciešanām, krustā sišanu, nāvi pie krusta un apglabāšanu.Šī nedēļa ticīgo acīs ir īpaši nozīmīga.
Visas kristīgās pasaules liturģiskajās tradīcijās galvenie Klusās nedēļas dievkalpojumi, it īpaši pēdējās trīs nedēļas dienās, ir unikāli. Neviens no tiem nelīdzinās citiem liturģiskā gada dievkalpojumiem, un to gaita ļauj dziļāk garīgi pārdzīvot Lieldienas.
Ilgu laiku katoļu Lielais gavēnis līdzinājās pareizticīgajām tradīcijām taču pēc liturģiskās reformas (ХХ gs. otrā puse) gavēņa ieturēšanas likumi nedaudz mainījās.
Katoļu baznīcas Romas ceremonijā Lielais gavēnis beidzas Zaļās ceturdienas vakarā, kad ar atmiņām par Svēto vakarēdienu sākas īpašs periods – tās ir trīs svētās dienas, kad mēs godinām Kristus nāvi un viņa augšāmcelšanās noslēpumu, kas turpinās līdz Kunga Augšāmcelšanās dienai un iesāk Lieldienu laiku.
Trīs Lieldienu svētās dienas (Triduum Pasсhalis) ietver arī Zaļo ceturtdienu, kas veltīta atmiņām par Svēto vakarēdienu, Lielo piektdienu, kas veltīta pārdomām par Kristus ciešanām, un Kluso sestdienu – Lieldienu svinību priekšvakaru.
Katoļi parasti atsakās no ēdiena tikai Lielajā piektdienā pirms Lieldienām. Šī diena veltīta atmiņām par Jēzus Kristus krustā sišanu un nāvi.
Lielā piektdiena tiek svinēta dažādi – no pārdomām vai īpašiem dievkalpojumiem protestantiem līdz īpašai liturģiskajai Austrumu baznīcas un Romas katoļu baznīcas ceremonijai.
Katoļu baznīcās Lielās piektdienas dievkalpojumi notiek pl. 15, jo tiek uzskatīts, ka tieši šajā stundā pie krusta mira Jēzus Kristus. Dievkalpojums šķiet vienots, taču patiesībā to veido četri elementi, kam ir sava izcelsme un vēsture.
Klusā nedēļa pirms luterāņu un pareizticīgo Lieldienām vienmēr veltīta atmiņām par Jēzus Kristus ciešanām. Klusā nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas saistīta ar Kristus ienākšanu Jeruzālemē. Nākamās trīs dienas — Lielā pirmdiena, Lielā otrdiena, Lielā trešdiena atspoguļo notikumus kas noslēdzas ar Pestītāja sišanu krustā. Zaļajā ceturtdienā tiek pieminēts Svētā Dievgalda sakraments, bet Lielajā piektdienā – Kristus sišana krustā.
Lielā sestdiena tiek dēvēta arī par Kluso sestdienu.
Luterāņiem 40 dienas ilgais Lielais gavēnis pirms Lieldienām nav obligāts, tā ir katra ticīgā brīvprātīga izvēle. Daudzi protestanti šajās 40 dienās pirms Lieldienām cenšas no kaut kā atteikties, piemēram, no alkohola vai cigaretēm. Daži atsakās pat no personīgās automašīnas un brauc ar sabiedrisko transportu.
