Jau ziņojām, ka divus metrus augstais nožogojums no resnas stieples ar dzeloņstieplēm augšdaļā būs 90 km garš un izmaksās 17 miljonus eiro. Pirmais iecirknis jau ir pabeigts un pārbaudīts, paskaidroja Robežsardzes pārstāvis Ivars Ruskulis.
"Pārbaudījām — pietiekami drošs," — uzsvēra Ruskulis. Tiesa, vēl nav pabeigta robežjoslas aprīkošana.
"Būs arī pēdu kontroles josla un zona patrulēšanai ar suņiem," – solīja Ivars Ruskulis.
Robežsargi uzskata, ka nožogojums ievērojami atvieglos viņu darbu: pārkāpējiem būs grūtāk nokļūt Latvijā, bet robežas sargiem – vienkāršāk atrast pārkāpējus.
Daži vietējie iedzīvotāji gan šaubās par to, vai pat tik augsts un dzeloņstieplēm bruņots žogs apturēs migrantus.
"Vējā izmesta nauda. Varēja arī tāpat noregulēt plūsmu. Kas gribēs, tik un tā ielīdīs," — noteica Krāslavas novada iedzīvotāja Irēna.
Tomēr daudzi atbalsta nožogojuma būvi, jo uzskata, ka tas veicinās drošību un pasargās ne vien no migrantiem un kontrabandistiem, bet arī pārkāpēju pārnēsātām bīstamām slimībām.
"Īpaši baidāmies, ka tik viņi neatnestu līdzi slimības. Medicīnas līmenis šeit ir zems, paši nevaram saņemt normālu aprūpi un ļoti baidāmies no vīrusiem," – pastāstīja Vita un Valdis no Baltinavas novada.
Jau pērnā gada decembrī Latvija uzcēla pirmos 10 km nožogojuma uz robežas ar Krieviju – "visbīstamākajās vietās". Pēc varas iestāžu domām, tas nepieciešams, lai ierobežotu kontrabandistu un nelegālo migrantu iespējas, kuri cenšas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. 2016. gadā par nelikumīgu iekļūšanu valstī aizturēti jau 15 Vjetnamas pilsoņi un 4 pavadoņi. Pēdējā epizode notika trešdien Liepnas pagastā.
Šogad tiek plānots apgūt 3 miljonus eiro no 17 milj. Robežas labiekārtošana tiks noslēgta 2019. gadā. Latvijas un Krievijas robeža stiepjas 276 km garumā. Pa purviem un akačiem tranzītu mafija nestaigā – viņi izvēlas pamestus mežu iecirkņus. Taču tuvākajā nākotnē tādu vairs nebūs – visur būs tikai sēta vai dabiski šķēršļi – purvi un upes.