Jūlijā Latvija uzņems 250 karavīrus no Vācijas

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pastiprinot NATO spēku klātbūtni tās austrumu pierobežā, Latvijā trīs mēnešus uzturēsies vācu karavīri.

RĪGA, 19. marts — Sputnik. Pastiprinot alianses spēku klātbūtni tās austrumu pierobežā, jūlijā Latvijā ieradīsies 250 karavīri no Vācijas. Karavīri uzturēsies valstī trīs mēnešus, aģentūrai LETA ziņoja Aizsardzības ministrijas preses dienestā.

Šo lēmumu Vācijas bruņoto spēku vadība apstiprināja, šonedēļ tiekoties ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi.

Американские ракеты Patriot - Sputnik Latvija
NATO kontingents Latvijā sasniegs nebijušus apmērus, sola Stoltenbergs

Pēc tikšanās un konsultācijām ar ekspertiem tika pieņemts lēmums par to, ka Latvijas karavīru bruņojumā joprojām būs šautenes "G36". Tās izmantos arī Zemessardze un Valsts robežsardze, paziņojis Graube.

2015. gadā Latvijā līdz novembra vidum uzturējās Vācijas Bruņoto spēku 37.mehanizētās kājnieku brigādes vienība, kas piedalījās militārajās mācībās kopā ar Latvijas un citu NATO dalībvalstu karavīriem.

Apspriedes laikā Briselē 28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojās pastiprināt alianses militāro spēku klātbūtni tās austrumu pierobežā. Militārā klātbūtne tiks paplašināta uz rotācijas pamata un pieaugs uz nepieciešamās loģistikas un aizmugures infrastruktūras rēķina, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Jau šī gada pavasarī sāksies militāro plānošanas speciālistu konsultācijas par paplašinātās militārās klātbūtnes mērogu un sastāvu, viņš norādīja.

NATO ģenerālsekretārs uzskata, ka konkrēts lēmums par alianses militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropas austrumos tiks pieņemts NATO samitā Varšavā, kas notiks šī gada jūlijā, savukārt līdz 2016. gada beigām patreiz izvērstos sešus štābus papildinās vēl divas struktūras.

Savukārt KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka NATO un vairāku Eiropas valstu vadība izpūš mītu par Krievijas draudiem.

"NATO, kā arī vairāku Eiropas valstu, it īpaši Lielbritānijas, skandināvu, mūsu kaimiņu – Baltijas valstu, Polijas, Rumānijas un vairāku citu valstu vadība histēriski izpūš mītu par Krievijas draudiem, par to, ka mēs plānojam ar kodolieročiem apdraudēt Zviedrijas un Baltijas valstu drošību,"— teica Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka, neskatoties uz to, Krievija jūt atbalstu no lielākās daļas pasaules valstu puses: "Mēs tomēr jūtam, ka mūs atbalsta lielākā daļa pasaules valstu. Rodas  iespaids, ka esam kļuvuši gandrīz vai par galveno starptautisko attiecību problēmu, jo pašlaik dominē masu mediji, kas izplata rietumvalstu viedokli."

Ziņu lente
0