Latvija iebilst pret "Ziemeļu straumi-2"

© Sputnik / Igor Zarembo / Pāriet pie mediju bankasУкладка сетевого газопровода низкого давления в поселке Покровское Калининградской области
Укладка сетевого газопровода низкого давления в поселке Покровское Калининградской области - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Astoņas ES dalībvalstis gāzes vadu "Ziemeļu straume-2" uzskata par reģiona ģeopolitisko apdraudējumu.

RIGA, 17. marts — Sputnik. Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Rumānijas premjerministri un Lietuvas prezidente ir parakstījuši vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram – šīs valstis protestē pret gāzes vada "Ziemeļu straume-2" projekta īstenošanu, ziņo RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūras Reuter publicēto informāciju.

7. martā sagatavoto vēstuli ir parakstījušas astoņas ES dalībvalstis, ziņo aģentūra. Pēc viņu domām, projekts slēpj ģeopolistiskās situācijas destabilizācijas risku.

Pagājušā gada nogalē Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Ungārija, Rumānija un Slovākija vēstulē kritizēja projektu un paskaidroja, ka tas varētu pastiprināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, vājināt Centrālās Eiropas valstu un visas Eiropas Savienības enerģētisko drošību, kā arī novest pie tālākas situācijas destabilizācijas Ukrainā.

Vēstules autori skaidroja, ka Ziemeļu straume būtiski ietekmēs gāzes tirgus attīstību un tās pārvadājumu maršrutus reģionā, ir īpaši tranzītu cauri Ukrainai.
Aģentūra Reuter piebilda, ka vēlāku vēstules versiju parakstījusi arī Horvātija, taču valsts valdība šo informāciju vēl nav apstiprinājusi.

RIA Novosti informācijas avots Eiropas Komisijā informē, ka EK nav apstiprinājusi vēstules saņemšanu.

Магистральный газопровод - Sputnik Latvija
Zilās degvielas darīšanās: Latvijas Gāze ir gatava tiesāties ar valsti
Projekta "Ziemeļu straume-2" ietvaros tiek plānota divu gāzes vadu izbūve no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. To kopējā jauda sastādītu 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Projektā kompānijai "Gazprom"piederēs 50%, BASF, E.ON, Engie, OMV, Shell — pa 10%.

Projekta autori plāno jaunos cauruļvadus būvēt līdzās "Ziemeļu straumei". Projektu aktīvi kritizē Ukraina – tā zaudēs savu tranzīta valsts lomu Krievijas gāzes ceļā uz Eiropu, ja projekts tiks īstenots.

Vācu politologs Aleksandrs Rara uzskata, ka nesaskaņas projekta jautājumā radušās tikai politisku motīvu dēļ — ir saskatāma vēlme saglabāt Ukrainas lomu Krievijas gazes tranzītā, jo bez maksas par tranzītu Ukraina, iespējams, atkal vērsīsies pie ES pēc papildu finansiālās palīdzības.

Ziņu lente
0