RIGA, 16. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs Jelgavā svinīgā atmosfērā pasniedza II pakāpes Slavas ordeni Lielā Tēvijas kara varonim Islanam Kobrovam. Pavēle par tā piešķiršanu tika parakstīta jau 1945. gada maijā, taču varonis to nebija saņēmis. Svinīgā pieņemšana par godu veterāna apbalvošanai tika organizēta viesnīcā "Jelgava". Uz tās sliekšņa Islans Kobrovs parādījās parādes formā – ar visām medaļām un ordeņiem pie krūtīm. Viņš braši atdeva godu un sveica klātesošos.
"Īsts pulkvedis!" — iesaucās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, paspiežot roku varonim.
Sausā faktu valoda un Islana Kobrova apbalvojumu saraksts liecina, ka frontē viņš nokļuvis 17 gadu vecumā. No 1942. gada decembra līdz 1943. gada oktobrim jaunais kareivis cīnījās Dienvidu frontē, no 1943. gada novembra līdz 1944. gada oktobrim dienēja 1. Ukrainas frontē, līdz 1944. gada novembrī tika pārcelts uz 3. Ukrainas fronti. Ungārijas atbrīvošanas cīņās tika šķērsota Donava. I.Kobrovs piedalījās ielenktās fašistu vienības iznīcināšanā Budapeštā, Žitomiras atbrīvošanas cīņās un Polijas atbrīvošanā. Pēc tautības viņš ir udmurts. II pakāpes Slavas ordeni viņš saņēma, būdams seržants – tolaik viņš bija 99. Žitomiras Sarkankarogotās strēlnieku divīzijas 1. pulka 2. strēlnieku bataljona 45 mm lielgabalu vada artilērijas iekārtas komandieris.
Varoņdarba apraksts īsumā ir sekojošs: "Naktī uz 1944. gada 5. decembri, forsējot Donavas upi, biedrs Kobrovs, neskatoties uz pretinieka apšaudi, pirmais nogādāja artilērijas iekārtu upes rietumu krastā, uzstādīja to un atklāja uguni pa pretinieka apšaudes punktiem, atbalstot strēlnieku rotu nokļūšanu krastā. Šajā kaujā viņš tiešā tēmējumā iznīcināja divas ložmetēju ligzdas līdz ar to komandām."
Pirmo ordeni — III pakāpes Slavas ordeni viņš saņēma 1944. gada 22. jūnijā par varoņdarbu, kurš vēlāk tika aprakstīts dokumentālajā romānā "Nemirstīgais pulks". Cīņas karstumā artilērijas iekārtas komandieris Kobrovs kopā ar biedriem izbīdīja lielgabalu un atklāja uguni tiešā tēmējumā. Rezultātā tika sašauti divi tanki un pašgājējs lielgabals. Hitlerieši atklāja uguni, un Kobrova komanda vairs nespēja turpināt cīņu, taču viņš viens pats noasiņodams trāpīgi sašāva vēl vienu ienaidnieka tanku. Todien mūsu karavīri atsita 12 uzbrukumus. 1944. gada augustā Kobrovs tika apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, bet 1945. gada janvārī – ar II pakāpes Slavas ordeni, ko tomēr nesaņēma.
Vēl Kobrovs ir apbalvots ar 14 medaļām un Tēvijas kara ordeni.
Kāpēc gan ordenim nācās tik ilgi meklēt savu varoni? Iespējams, tāpēc, ka pēc kara Islans Kobrovs tieši no frontes tika nosūtīts uz karaskolu Kijevā.
"Lieta tāda, ka apbalvojumu sarakstā vectēva tēvvārds ierakstīts nepareizi. Tur viņš ir nevis Išmatovičs, bet Ismatovičs," – paskaidroja Olga, I.Kobrova jaunākā mazmeita. Jāpiezīmē, ka pazaudēto ordeni veterāns atguvis, tikai pateicoties saviem bērniem un mazbērniem. Viņa meita Jeļena stāsta, ka pēdējā laikā tēvs arvien biežāk atceras baismīgā kara notikumus.
"Ziniet, agrāk viņš neko daudz par to nestāstīja, droši vien, bija ļoti smagi… Tagad dažkārt viņš grimst atmiņās. Tas ir īsts brīnums, ka viņš ir palicis starp dzīvajiem! Viņš stāstīja, ka gājis uzbrukumā ar šauteni rokās, un līdzās krituši kareivji – te viens, te otrs. Viņš pats guvis tikai kontūziju, droši vien tās dēļ viņš tagad slikti dzird," – stāstīja Jeļena, tik tikko valdot asaras.
Digitālie arhīvi un iespēja iepazīties ar tiem internetā palīdzēja apbalvojumam atrast savu varoni pat pēc 71 gada. Radi vienkārši salīdzināja publicētos datus ar vectēva medaļām un apbalvojumiem un pēkšņi konstatēja, ka viena ordeņa trūkst.
"Pagājušā gada nogalē vēstniecība saņēma informāciju par to, ka pie mūsu varoņa krūtīm vajadzētu būt vēl vienam ordenim. Nosūtījām pieprasījumu, cēlām dienas gaismā arhīva dokumentus, un noskaidrojās, ka seržants Islans Išmatovičs ir forsējis Donavu un viņa nodaļa pirmā nokļuvusi rietumu krastā. Tur viņš uzstādījis artilērijas iekārtu un, pateicoties trāpīgai ugunij, iznīcinājis divas ložmetēju ligzdas. Par šo varoņdarbu komandieris nolēmis viņu apbalvot, taču līdz pat šim laikam Slavas ordenis viņam nav pasniegts. Šodien man ir liels gods pasniegt ordeni kara varonim Islanam Išmatovičam," – paziņoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Balvas pasniegšanā piedalījās arī Krievijas vēstniecības kara atašejs Andrejs Lobovs.
"Pateicamies par jūsu varoņdarbu! Piedodiet, ka šis apbalvojums gājis tik ilgu ceļu, taču labāk vēlu, nekā nekad. Mēs nekad neaizmirsīsim jūsu varoņdarbu. Jūs esat kara varoņi. Ja ne jūs, tagad nebūtu ne brīvās, demokrātiskās Latvijas, ne Eiropas Savienības, un kas būtu palicis pāri no Krievijas? Paldies jums. Tagad vēsturiskā taisnība ir atjaunota," – atzīmēja Vešņakovs, kad Slavas ordenis iemirdzējās pie Islana Kobrova krūtīm.
