RĪGA, 14. marts – Sputnik. Bēgļi, kas ierodas valstī, izraisa radikāla noskaņojuma vilni, LTV programmai "Rīta Panorāma" pastāstīja Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
Viņš atzīmēja, ka pat Latvijas Islāma kultūras centrā ir sastopamas radikāli noskaņotas personas, kas atstāj miermīlīgu cilvēku iespaidu. Ekstrēmisms īpaši skar jaunus vīriešus un sievietes. Drošības policijas rīcībā ir informācija par tiem, kas vēlas doties uz ārvalstīm un iestāties teroristiskās organizācijās.
"Iespējams, ka daži islāmistu kopienas pārstāvji, kas publiski deklarē miermīlīgus uzskatus, patiesībā ir noskaņoti radikāli," — atzina Mežviets.
Pēc teroristu uzbrukuma franču avīzes Charlie Hebdo redakcijā 2015. gada janvārī Imrans Oļegs Petrovs paziņoja, ka karikatūristi nav pelnījuši nāvi – būtu pieticis tikai ar lauztiem pirkstiem. Pat šis "mīkstsirdīgais" paziņojums radīja sabiedrības sašutumu. Taču vēlāk, ārvalstīs viņš publicēja video. Ierakstā Petrovs slavēja teroristus, kas izrēķinājās ar žurnālistiem.
Oļegs Petrovs pārgāja islāma ticībā, pieaudzis būdams, taču Latvijas islāmistu kopienā viņš kļuva par autoritāti. Reliģisko izglītību viņs saņēmis Saūda Arābijā. Islāma kultūras centra jaunais vadītājs Jānis Luciņš noraidīja organizācijas agrākā vadītāja pozīciju.
Latvijas Drošības policija ir ierosinājusi pret Petrovu krimināllietu par nelikumīgu piedalīšanos ārvalstu militārajā konflikta.
Drošības speciālisti atzīmē, ka bēgļu plūsmas pieauguma fonā internetā aug radikāli noskaņotu komentāru skaits, turklāt dažu komentāru saturs balansē uz krimināllietas robežas.
Tiesa, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijas sabiedrībā pārsvarā vērojami mēreni uzskati. Kreiso vai labējo ekstrēmistu skaits valstī ir niecīgs.
Kā izplatās ekstrēmisms
Par teroristiskās ideoloģijas izplatīšanos ar islāma lozungiem citos reģionos Sputnik pastāstīja eksperts Sergejs Markedonovs.
Viņš norādīja, ka Ziemeļāfrikā, Afganistānā, Balkānos un Kaukāzā islāms kļuvis populārs dažādu iemeslu dēļ, un to nav iespējams vienkārši skaidrot ar ikdienišķiem iemesliem – nabadzība vai bezdarbs. Bieži vien par terorisma ideologiem kļūst cilvēki ar labu izglītību un augstu sociālo statusu.
Nereti ideoloģisku apsvērumu dēļ islāmistu pulkam pievienojas intelektuāļo, ko moka tādi kompleksi, kā, piemēram, islāmisko Austrumu nepilnvērtība salīdzinājumā ar "pārsātinātajiem Rietumiem" un "austrumu revanša" idejas atbalsta tie, ko kaitina tradicionālo vērtību noliegšana un globalizācija.
Jebkurā gadījumā nav iespējams uzskatīt, ka sociālā netaisnība, vienlīdzīgu iespēju trūkums un Rietumu "bagātība" var attaisnot cilvēku masveida slepkavības, kuru vidū ir arī pašu slepkavu ticības biedri, piebilda eksperts.
Viņš norāda, ka iespēja efektīvi pretoties terorisma draudiem pastāv tikai gadījumā, ja veidosies efektīva pasaules vadošo valstu un starptautisko organizāciju sadarbība. Starp islāma radītajiem draudiem ir arī tīkla struktūru karš pret valstīm, kurās vāja vara viegli var kļūt par teroristu mērķi.
