RĪGA, 9. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Labs tūrists — dāsns tūrists. Labam tūristam ir jāpapildina valsts IKP un jādod bagātīga dzeramnauda. Tūrisma biznesa pamatā ir sīkumi.
"Labākais pircējs ir krievu tūrists, — pārliecināta suvenīru pārdevēja Veronika. — Tagad viņiem naudas ir mazāk nekā agrāk, tomēr ienākumus viņi nodrošina."
Vidējā krievu tūristu pirkuma summa— 70 eiro. Vācieši un skandināvi vidēji tērē aptuveni 40 eiro, ķīnieši — 20-30 eiro, bet angļi gandrīz nekad neiepērkas dārgāk kā par 5-10 eiro.
Angļus interesē porcelāna figūriņas, taču parasti viņi tās nepērk, stāsta sieviete. Vāciešiem patīk izstrādājumi no dzintara, koka un porcelāna, kā arī vietējo keramikas meistaru darbi. Krievu interešu spektrs ir visplašākais. Viņus interesē viss — no ledusskapja magnētiem līdz juvelierizstrādājumiem.
"Skandināvi arī ļoti labi klienti, — stāsta Veronika. — Vidējā pirkuma summa ir gandrīz divreiz mazāka, taču viņu interese iesilda sirdi. Visvairāk viņiem patīk mūsu nacionālie simboli un elku pielūdzēju laiku suvenīri, piemēram, Nameja gredzens, Lielvārdes jostas un citas etniskās rotaslietas. Viņu senā kultūra ir līdzīga mūsējai, un nacionālie raksti bieži sakrīt. Uz mūsu pagātnes lieciniekiem viņi skatās kā uz savējiem un priecājas kā bērni, kas atraduši gabaliņu savas kultūras svešā valstī".
Tūristi. Smagie un vieglie
"Paši sarežģītākie klienti ir ķīnieši, — nopūšas Veronika. — Kamēr izvēlēsies, visu dvēseli kājām gaisā apgriezīs un vēl atlaidi prasīs. Pērk keramiku, porcelānu, lina drēbes. Daudzi pērk mazās glāzītēs. Biežāk nekā citi interesējas par mūsu nacionālajām lellēm."
Ielas suvenīru būdas saimniece, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu, negribēja neko īpašu stāstīt par viesiem no dažādām valstīm.
"Visi pērk vienu un to pašu, — viņa stāsta. — Labs tūrists nopirks suvenīrus un vienā paņēmienā samaksās 100 eiro. Agrāk krievu tūristi nodrošināja ienākumus, taču tagad viņu skaits ir ievērojami krities. Vai jau būt, ka vienkārši nenāk iepirkties, jo naudas nav, taču, ja nu tomēr pienāk, tad sapirksies suvenīrus vismaz par 70 eiro. Krīzes dēļ četru gadu laikā mani ienākumi ir divreiz kritušies. Citi taču tik daudz nepērk! Šodien tikai viens ķīnietis pienāca un nopirka zeķes ar nacionālajiem rakstiem par 5 eiro, vēl atlaidi paprasīja. Bet man par vietu jāmaksā 35 eiro un vēl darbiniekiem jāsamaksā."
Laima — tā ir laime!
Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar šokolādes ražošanu. Vislabāk pazīstams tomēr ir Laimas zīmols, kam ir gan plašākais sortiments, gan dārgākās konfektes.
"Tagad neviens īpaši vērienīgi neiepērkas, — pastāstīja firmas veikala simpātiskā pārdevēja. — Krievi visbiežāk pērk konfektes Prozit ar alkoholu, vācieši —konfekšu kastes ar Rīgas ainavām, ķīnieši —rūgtās šokolādes plāksnītes, bet lietuviešiem iegaršojušās mūsu karameles "Lāse" skārda bundžās."
Pasaki man, kā tu dzer, un es pateikšu, kas tu esi
Firmas veikalā "Latvijas Balzams" tūristus pazīst vienā rāvienā. Ārzemnieki pērk vairāk.
"Vislabākie pircēji ir krievu tūristi, — stāsta pārdevēja Inga. — Pērk daudz, kā suvenīrus. Jā, viņi dzer pamatīgi. Piemēram, vācietis, lai iepazītos ar vietējo nefiltrēto alu, paņems vienu pudeli, bet krievu tūrists paņems sešas dažādas šķirnes."
Kad krievi nāk pirkt suvenīrus, kasē tas ir sajūtams uzreiz, stāsta pārdevēji. Vācietis nopērk vienu 0,3 l pudeli, krievs – piecas pudeles pa 0,7 l.
Pērk gan upeņu, gan klasisko balzamu. Citi dzērieni nav tik pazīstami, tos gandrīz neviens ārzemnieks nepērk. Mūsu ķimeņu liķieri jau 15 gadus Lielbritānijas karaliene Elizabete pasūta tieši no rūpnīcas. Vai jums šķiet, ka angļi to pērk? Viņi pat neko nav dzirdējuši par to!
Ķīnieši ir vissliktākie pircēji. Ja arī kaut ko nopērk, tad tikai vismazākās suvenīru pudeles."
Nacionālās virtuves izvēles īpatnības
"Kas visvairāk pasūta?— pārjautā "Pie senā Dzintara ceļa" bārmenis. — Visvairāk pērk angļi vecpuišu ballītēs: tie neskopojas ne par ēdieniem, ne par dzērieniem. Dzērieniem tērē pat vairāk. Sanāk līdz 40 eiro par cilvēku.
Angļi, kas ceļo pāros, ir daudz pieticīgāki — parasti pāris pasūta ne vairāk kā viens cilvēks vecpuišu ballītē. Vairāk dzer, nekā ēd. Izvēlas gaļas ēdienus. Zivis gandrīz nepasūta."
"Man vislabāk patīk krievi vai vācieši, — stāsta bārmenis. — Vācieši labi zina, kādiem jābūt zivju ēdieniem, krievi ar cieņu izturas pret mūsu nacionālo virtuvi, dzer balzamu un mūsu vietējo kalvadosa analogu – ābolu dubultās destilācijas šmakauciņu. Krievi dzer vairāk nekā vācieši, taču rēķinu summas iznāk vienādas — apmēram 50-60 eiro no pāra."
"Ķīnieši prasa pusporciju un vienmēr pieprasa atlaidi, — viņš turpina. — Viņi izvēlas ēdienus, orientējoties tikai pēc saviem ceļvežiem. Pasūtījumi vienmēr ir vienādi — pelēkie zirņi un cūkas ribiņas. No visa plašā zivju ēdienu sortimenta pieprasa tikai līni un nav ar mieru nomēģināt neko citu. Labi, ka vismaz līnis ir nonācis ceļvežos. Ķīniešiem rēķins reti sastāda 15-30 eiro, taču viņi pieprasa izrādīt cieņu."
Mazas porcijas, lielas atlaides… tomēr labāk ir, ja klientu ir daudz un viņi ir dažādi, nekā dāsni, taču reti viesi, uzskata Rīgas tūrisma pasaulē.
