RĪGA, 6. mar — Sputnik. Daļa filmas uzņemta Rundāles pilī. Filmas epizodes brīnumaini savijas ar Rundāles pils iemītnieku likteņiem. Gida lomā, kā vienmēr Vladimirs Dorofejevs. Par to, kas notika pirmajā sērijā, jūs varat uzzināt šeit.
Mīlestība un aprēķins
Dažas laulības tiek noslēgtas debesīs, citas – uz zemes. Pjērs Bezuhovs sapņoja par Elenu, Elena – par Pjēra naudu. Pēc Pjēra un Elenas kāzām ekrānā redzam hercogu Bīronu guļamistabu grāfa Bezuhova guļamistabas lomā.
Sieva piedāvā naivajam Pjēram padzīvot kādu laiku šķirti. Viņš vēlas apskatīt savus īpašumus, lai uzlabotu viņam piederošo cilvēku dzīvi, bet viņai tas viss šķiet neizsakāmi garlaicīgi. Viņai ir darīšanas pilsētā – iet ciemos, uzņemt viesus, īsi sākot, izciest salona dzīves grūtības.
Nabaga Pēterim Bīronam, pirmajam hercoga dēlam un Bīronu dinastijas pēdējam hercogam, arī ne īpaši veicās ar sievām. Kā teikts dziesmā, neviens karalis nevar apprecēties mīlestības dēļ. Tāds pats liktenis gaida arī hercogus.
Ar pirmo sievu viņu vienoja politiskās saites ar Zviedriju – viņa bija Zviedrijas karaļa radiniece.
Par otru sievu kļuva Katrīnas draudzene un galma dāma kņaziene Jevdokija Jusupova. Kopā ar viņu Pēteris pavadīja vienu gadu. Jevdokija devās uz prinča Pāvila kāzām un atteicās atgriezties Kurzemē.
Ar trešo sievu Bīrons iepazinās tikai 55 gadu vecumā un iemīlējās. Mīlestība bija abpusēja.
Otras „Kara un miera” sērijas kadrā atkal parādās Rundāles pils telpas. Tā ir mazā oranžērija pirmajā stāvā. Te, klusā stūrītī, kņaze Marija Bolkonska pārsteidz Anatoliju Kuraginu kopā ar "nabaga radinieci", mademoiselle Bourienne.
Šo vietu ir viegli atpazīt – trīs marmora Grācijas sagaida muzeja apmeklētājus pie ārdurvīm.
Trešajā sērijā mēs atkal redzam, kā tiek vērptas intrigas Annas Šēreras salonā – pils Troņa zālē. Patiešām, Rundālē, ne vienu reizi vien sadūrušās Prūsijas, Krievijas, Polijas un citu valstu diplomātiskās intereses. Šeit bieži viesojas ārvalstu vēstnieki un karaliskas personas.
Saskaņā ar filmas scenāriju, Elena Bezuhova dodas uz citu pilsētu un tur ielaižas mīlas dēkās ar Borisu Drubeckoju.
Elenas muižas lomā atkal ir Rundāles pils. Tieši uz kāpnēm, kur Elena savaldzina Drubeckoju, gan nekas tamlīdzīgs nevarētu notikt – kāpnes ved uz hercogienes apartamentiem, un hercogiene Benigna Gotlība bija augstas morāles sieviete.
Taču neizliksimies par svētuļiem! Savulaik Katrīna II, piedaloties Polijas sadalīšanā, pievienoja Kurzemi Krievijai un izpirka Pētera Bīrona Kurzemes īpašumus. Pēc tam viņa Rundāles pili uzdāvināja savam favorītam Platonam Zubovam.
Viņš bija liels sieviešu skaistuma cienītājs, taču likumīgo bērnu viņam nebija. Zubova milzīgās bagātības un pili mantoja viņa jaunā sieva Tekla no nabadzīgas lietuviešu ģimenes. Bagātā mantiniece iekaroja Eiropu ar savu skaistumu, bet sirdi dāvāja grāfam Andrejam Šuvalovam, kurš bija gadu jaunāks par viņu.
Taču atgriezīsimies pie "Kara un miera" varoņiem Kurzemes pils fonā. Pjērs Bezuhovs ilgojas padarīt pasauli labāku un pievilcīgāku. Padzinis no mājām sievu, Pjērs raksta viņai un lūdz piedošanu. Telpa, kurā viņš raksta vēstuli, šādiem nolūkiem patiešām ir piemērota – tas ir hercoga kabinets, kura sienas redzējušas simtiem vēstuļu, kas liecināja gan par dvēseles cildenumu, gan veicināja kapitāla pieaugumu.
Kamēr Elena koķetē ar Drubeckoju, Nataša mātes guļamistabā stāsta, ko jūt pret kņazu Andreju. Filmā tas notiek hercogienes – dievbijīgas sievietes guļamistabā. Viņas vietā varam iztēloties Teklu Zubovu-Šuvalovu, kas audzinājusi savus bērnus par Krievijai uzticamiem un cienījamiem cilvēkiem. Viņas dēls Pēteris Šuvalovs – Rīgas ģenerālgubernators varētu daudz pastāstīt par mātes tikumiem.Bet kur gan ir Austerlicas varonis Andrejs Bolkonskis? Viņš arī nav tālu, tepat aiz sienas – Pjēra Bezuhova kabinetā stāsta savam draugam par savu mīlestību un šaubām.
"Ej taču pie viņas! — kliedz Bezuhovs. — Met pie malas tukšās runas! Cīnies par savu laimi! Domā, ko vien gribi, taču gan visu lielo pasauli, gan tās labumus galu galā iegūst nesavtīgas dvēseles.
Sputnik turpinās stāstu. Sekojiet publikācijām vietnē
Redakcija pateicas par atbalstu mākslas zinātnieces Jeļenas Forstes vēsturisko tērpu rekonstrukcijas grupai, un Rundāles pils vadībai.