RĪGA, 26. feb — Sputnik. Latvijas Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā ir pieņēmusi likumus, kas paredz nodot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei piecus nekustamos īpašumus Latvijā.
Aģentūra LETA informē: nekustamie īpašumi tiks nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas ebreju kopienām, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Ebreju draudžu un kopienu padomei tiks nodota bijušās ebreju skolas ēka Abrenes ielā 2, kas pašlaik netiek izmantota; ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kur reiz atradās ebreju reliģiskā skolas (pašlaik tā pieder Finanšu ministrijai); ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība. Kopienas īpašumā pāries kādreizējā sinagogas ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kur pašlaik izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijusī sinagogas ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Normatīvajos aktos teikts, ka minētie īpašumi tiek nodoti izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Šo īpašumu apsaimniekošanai tuvākajā laikā tiks izveidots īpašs fonds, pastāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.
"Vēsturiskā netaisnība" — 90% ebreju iznīcināšana
Saskaņā ar apkopotajiem datiem Otrā pasaules kara gados valstī tika iznīcināti 70 tūkstoši ebreju no Latvijas un 20 tūkstoši no citām valstīm atvesto. No Latvijā pirms kara dzīvojušajiem ebreju tautības cilvēkiem izdzīvojuši tikai 10%.
Ebreju slepkavībās aktīvi piedalījās arī vietējie kolaboracionisti. Avīze Lehaim atzīmē, ka "asiņainākie bendes Latvijā bijuši vīri, ko savā komandā sapulcējis Arājs – lauku kalēja dēls, jauns advokāts. Par Arāja vietnieku kļuvis Herberts Cukurs – visā pasaulē pazīstamais lidotājs."
Vācieši ienāca Rīgā 1941. gada 1. jūlijā, un jau nākamajā dienā sākās ebreju aresti. Daudzi tika nogalināti savos dzīvokļos. Arestētos ebrejus Arāja komanda un vācieši 200-400 cilvēku grupās veduši uz Biķernieku mežu, lai tur nošautu.
4. jūlijā Rīgā notika sinagogu dedzināšanas "kampaņa". Par holokausta simbolu ebreji uzskata Horālās sinagogas nodedzināšanu Gogoļa ielā. Pie tam bojā gāja desmitiem cilvēku, kuri tobrīd atradušies sinagogā.
Stabu ielā brīvprātīgie nodedzināja sinagogu, kurā atradās 30 cilvēki. Viņu vidū bijis rabīns Kilovs. Tolaik tika nodedzinātas arī citas sinagogas.
