RĪGA, 17. feb – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Benzīna pārdevēji ir apbēdināti: automašīnu degvielas cenas ir paaugušās, tāpēc no jauna attīstas degvielas tūrisms, jo kaimiņvalstīs cena ir zemāka, un pierobežas rajonu iedzīvotāji šķērso robežu, lai iegādātos benzīnu un dīzeļdegvielu, nevis suvenīrus.
"Šo izmaiņu rezultātā degvielas tirgotāji neko nav ieguvuši,"- stāsta Mārtiņš Stirāns, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka degvielas tirdzniecības nestā peļņa nemainās, lai kā lēkātu cenas. Tā sastāda pāris centus no litra. Pārējo summu sastāda nodokļi valstij un benzīna vairumtirdzniecības cena.
Jaunajā gadā – jaunas nodevas
Degvielas cenu palielināšanās Latvijā ir saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes akcīzes nodokļa pieaugumu. No 1. janvāra benzīna akcīze ir pieaugusi no 411,21 eiro līdz 436 eiro par tūkstoš litriem. Dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis ir palielināts no 332,95 līdz 341 eiro par tūkstoš litriem.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka 2016. gadā šīs izmaiņas nesīs vēl apmēram 12,5 miljonus eiro valsts kasē. Autovadītāji zaudē apmēram trīs centus no katra litra benzīna un centu – no dīzeļdegvielas.
"Dažam labam Jaungada kuranti nozīmēja jaunu dzīvi, bet mūsu degvielas tirgotājiem – jaunus nodokļus," – pajokoja Stirāns.
"Jaunā gada pirmajā dienā nācās veikt inventarizāciju, un par visu no iepriekšējā gada palikušo degvielu samaksāt jaunus nodokļus. Kas par to maksāja? Protams, valsts iedzīvotāji, kuri pirka degvielu par jaunajām cenām!" – uzsver uzņēmējs.
Stirāns atgādināja: arī kases aparātu lietošanas noteikumi grozījumi var drīz vien stāties spēkā.
"Lai nomainītu visus kases aparātus, no jauna nāksies celt degvielas cenas. Iespējams, viens cilvēks neko daudz nesamaksās, taču visi kopā – vairākus simttūkstošus eiro. Finanšu ministrija mums pastāvīgi pārmet: kāpēc jūs pastāvīgi minat tos milzīgos skaitļus? Tie taču nav jūsu izdevumi! To maksā cilvēki, jums ar to nav nekāda sakara," – stāsta uzņēmējs.
Benzīns ir dārgs, ceļi — slikti
"Benzīna un dīzeļdegvielas nodokļi ir pieauguši, taču ceļu kvalitāte labāka nekļūs," – uzskata LDTA pārstāvis.
Viņš skaidro, ka Baltijas valstīs ir līdzīga nodokļu struktūra, taču pie tam ievērojama daļa akcīzes nodokļa Lietuvā un Igaunijā tiek novirzīta ceļu fondā (Igaunijā – 80%).
"Pie mums Latvijā Ceļu fonds tika slēgts Repšes valdīšanas laikā. Ceļu būvdarbu apmaksai tieši tiek novirzīts tikai transporta nodoklis, ko tehniskās apskates laikā iekasē no transporta līdzekļiem, — aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam: degvielas akcīze ienes apmēram 486 miljonus eiro," — norāda Stirāns.
LDTA valdes priekšsēdētājs stāsta, ka viņu mokot uzmācīgas bailes par to, ka transporta nodoklis vairs tehniskās apskates laikā netiks iekasēts.
"Saeimas deputātu paustā ideja sabiedrībā ir ļoti populāra. Ar ko tad lāpīsim caurumu budžetā 100 miljonu eiro apmērā?" — jautā uzņēmējs.
"Novatori" iesaka palielināt degvielas cenas nodokli! Ja tas notiks, degvielas cena pieaugs vēl aptuveni par 7-8 centiem litrā," — brīdina Stirāns.
Kam tiek tērēta nauda
Uzņēmējs stāsta: ja pieņemsim, ka degviela maksā 1 eiro, no šīs naudas 62 centus sastāda nodokļi, 36 centus – vairumtirdzniecības cena un loģistika. Tikai 2 centi veido DUS ienākumus.
"Kad degvielas uzpildes stacijās aug cenas, pāri mums veļas sašutuma vilnis. Taču cenu mēs neietekmējam. Mūsu rentabilitāte ir tāda, ka blakusprodukti – kafija, saldējums un pārējās preces nes daudz lielāku peļņu nekā degviela. Šī situācija kļūst ļaunāka ar karu gadu," – sūdzas Stirāns.
Viņš stāsta, ka nesen viens no lielākajiem uzņēmumiem degvielas tirgū – Statoil ir atvēris veikalu, kurā ir viss Statoil degvielas uzpildes stacijās atrodamais sortiments, izņemot degvielu. Stirāns norāda, ka šis fakts uzskatāmi liecina par nozares nesto peļņu.
Benzīna cena Baltijas valstīs ir aptuveni vienāda. Taču Lietuvā un Latvijā degvielas tirgotājiem degvielai jāpievieno 4,5-5% biopiedevu, bet Igaunijā tas nav nepieciešams. Rezultātā Igaunijā degviela maksā pāris centus mazāk, bet autovadītāji Latvijā ik gadus pārmaksā apmēram 100 miljonus eiro par biopiedevām – tā Latvija rūpējas par apkārtējās vides aizsardzību uz benzīna un dīzeļdegvielas patērētāju rēķina.
Bailes no lieliem skaitļiem
Degvielas cenu ziņā Latvija atrodas 2010. gada līmenī, tikai valūta ir cita. Lats bija dārgāks nekā eiro, un skaitļi izskatās citādi – no psiholoģiskā viedokļa. 1 EUR izskatās daudz iespaidīgāk nekā 0,70 Ls, lai arī cipars ir viens un tas pats.
2012. gadā benzīna cena paaugās un sasniedza 1,40 eiro. Augstākā cena bija 2013. gadā, kad 98. markas benzīns maksāja 1,49 Ls, tātad pašreizējā valūtā — 2,12 EUR!
Stirāns piezīmē, ka līdz pērnā gada vidum Latvija ieņēma trešo vietu no apakšas degvielas cenu reitingā Eiropas valstu vidū. Benzīns bija lētāks nekā citviet ES. Taču pirms mēneša degvielas cenas pārsniedza Lietuvas un Igaunijas rādītājus.
"Pašlaik cenas Igaunijā arī varētu augt – arī pie viņiem ir palielināta akcīze," – pieņem LDTA vadītājs.
