RĪGA, 16. feb — Sputnik. Imigrantu problēma ietekmē Vācijas iekšpolitiku un attiecības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču abos gadījumos nevajadzētu īpaši pievērsties pesimistiskajiem scenārijiem, uzskata Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta BISS vecākais analītiķis Deniss Meļjancovs.
Eiropas Savienība, it īpaši Vācija demonstrē gatavību atrisināt bēgļu problēmu, taču Sputnik Viedokļi organizētā aptauja liecina: arvien mazāks ir to Vācijas iedzīvotāju skaits, kas gatavi uzņemt vēl lielāku skaitu bēgļu.
"Pašlaik pat kreisie ES politiķi nebaidās teikt, ka imigrācijas krīze un imigranti rada grūtības un problēmas risinājumam ir jāizmanto pat stingrākas metodes. Tikai pirms gada par to baidījās pat domāt," — piezīmēja Meļjancovs.
"Pat valstis, kas pret imigrantiem izturas īpaši iecietīgi, piemēram, Zviedrija, problēmas risinājumam izmanto visai stingras metodes. Eiropas valstis var rīkoties pietiekami ātri un stingri, ja radušies nopietni draudi, neskatoties uz liberālismu un multikulturālismu," – atgādina Meļjancovs.
Viņš uzskata, ka nav iespējams prognozēt Eiropas Savienības iziršanu. ES ir adaptīva struktūra, kas spēj efektīvi stāties pretī grūtībām.
"Esam vērojuši vairākas ES krīzes – gan 90. gados, gan XXI gs. sākumā, kad tika risināts ES Konstitūcijas jautājums. Katru reizi Eiropas Savienība ir tikusi galā ar grūtībām – ik reizi tika rasts kompromiss," — piezīmēja politologs.
Meļjancovs uzsvēra, ka dažkārt risinājumi ir bijuši nepilnīgi, taču tie ļāvuši doties uz priekšu. Viņš piebilda, ka nevajadzētu par zemu novērtēt Eiropas Savienības adaptācijas spēju, vērtējot patreizējo krīzi.
Politologs nevēlējās prognozēt politiskās situācijas attīstību Vācijā un spriest par Angelas Merkeles nākotni, ņemot vērā zūdošo atbalstu. Viņš tikai piebildēja, ka, vērtējot Vācijas kancleres atbalsta aptauju rezultātus, būtu jāņem vērā sabiedriskās reakcijas aizkavēšanās.
