Viedoklis

Čalovska savādā lieta

© Flickr / Steven GuzzardiХакер за компьютером
Хакер за компьютером - Sputnik Latvija
Deniss Čalovskis ir otrais Latvijas pilsonis, kas izdots ASV. Neskatoties uz to, ka viņam draudēja līdz 67 gadus ilgs cietumsods amerikāņu cietumā, jau pēc 10 mēnešiem viņš atgriezās Rīgā. Ar tīru sirdsapziņu un nelielu noslēpumu.

RĪGA, 13. feb — Sputnik, Viktors Petrovskis. Kad Denisu Čalovski dēvē par "Imantas hakeri", viņš mulst. Viņš pats sevi nebūt neuzskata par "hakeri".
"Manas zināšanas programmēšanā ir niecīgas. Interneta lapu es varu izstrādāt, taču neko vairāk neprotu," —  stāsta Deniss, satraukumā lauzīdams rokas.
Čalovskis ir kļuvis populārs žurnālistu lokā, ieguvis "pieredzi" Latvijas un ASV cietumos, taču pašpārliecināti izturēties neprot. Viņš nolaiž acis un runā klusām, taču cenšas atstāt "brutāla vīra" imidžu – gludi skūta galva, melns krekls ar atpogātu apkaklīti, redzama masīva zelta ķēdīte ar pareizticīgo krustiņu.

Gandrīz īsta Holivuda

Interneta dizaineris Deniss Čalovskis no Latvijas kļuva plaši pazīstams 2012. gada novembrī, kad viņa dzīvoklī (sestajā stāvā) ielidoja gaismas un trokšņa granātas un tām sekoja latviešu īpašo uzdevumu vienība. Viņi rīkojās sadarbībā ar amerikāņu FIB – dienu iepriekš Čalovskis tika iekļauts planētas visvairāk meklēto kibernoziedznieku sarakstā.
"Es pat nesapratu, kas notiek. Izdzirdēju troksni, zaudēju orientāciju telpā. Pēc tam parādījās cilvēki no FIB," – par savu aizturēšanu stāsta Deniss. Patiešām, operācija bija vērienīga. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka specvienības kaujinieki nolaidušies no jumta un pa izsistajiem logiem viens pēc otra ielidojuši dzīvoklī – gluži kā Holivudas filmās.
"Šķiet, tur viens puisis dzīvo. Laikam būs ko nopietnu sastrādājis, ja jau tādu šovu ir sarīkojuši," – žurnālistiem stāstīja viens no aculieciniekiem.

Čalovski aizturēja Latvijas īpašo uzdevumu dienests pēc ASV lūguma. FIB konstatēja, ka Čalovskis, internetā pazīstams ar segvārdu Miami, kopā ar diviem citiem kibernoziedzniekiem – Krievijas un Rumānijas pilsoņiem izstrādājis un izplatījis tīmeklī datorvīrusu Gozi, kas aptīrījis amerikāņu bankas kontus un nodarījis zaudējumus vairāku miljonu dolāru vērtībā.

Vīruss nodarījis kaitējumu arī NASA datoriem, taču šis fakts drīzāk tika minēts, lai notikums kļūtu pievilcīgāks žurnālistu acīs. Kosmiskās aģentūras datorus ātri "izārstēja", un vīruss nekādā veidā neiespaidoja amerikāņu kosmiskās programmas realizāciju.

Čalovskis tika nogādāts Rīgas Centrālcietumā. Valdībai bija jāpieņem lēmums par viņa ekstradīciju uz ASV. Šī situācija saviļņoja sabiedrību un kļuva par visvairāk apspriesto jaunumu valstī.

Šekspīra cienīgas kaislības

Izdot? Neizdot? Šekspīra cienīgais jautājums sašķēla divās nometnēs gan Latvijas valdošo eliti, gan visu sabiedrību. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka neredz iemeslus, kāpēc Latvijas pilsonis būtu jāizdod ASV. Tieslietu ministrija uzstāja: noziednieks pēc iespējas ātrāk jānodod taisnai tiesai ASV.

Aktīvisti pa to laiku izsludināja parakstu vākšanu petīcijām pret Denisa Čalovska izdošanu amerikāņiem. Sociālajos tīklos izvērtās diskusija. Dažs labs ieteica nominēt Čalovski prēmijas "Latvijas lepnums 2013" saņemšanai – par ieguldījumu sabiedrības integrācijā: sak, "viņam izdevies nacionālās partijas piespiest uztraukties par nelatvieti."
Skanēja nicīgi izteicieni par to, ka "datoru "frīku" pataisa par mocekli." Skanēja padomi izdot citām valstīm "visus apsūdzētos, kam spriedumu nākas gaidīt gadiem ilgi."
Pašam Denisam Čalovskim sākās mokošu gaidu laiks – Rīgas Centrālcietumā viņš pavadīja 11 mēnešus. 2013.gada augustā valdība beidzot pieņēma lēmumu par labu ASV varas iestādēm, taču Eiropas cilvēktiesību tiesa šo lēmumu apstrīdēja.

Galu galā 2013.gada oktobrī Deniss tika atbrīvots, jo nebija iespējams vēl ilgāk turēt viņu apcietinājumā, neuzrādot apsūdzību.

Par savu uzturēšanos Rīgas cietumā Čalovskis stāsta visai skopiem vārdiem: "Cilvēks cietumā nevar justies labi. Daudz lasīju, klausījos radio. Man daudzi rakstīja vēstules, un es nevienu pašu neatstāju bez atbildes. Reizi mēnesī mani apmeklēja māte, stāstīja, kā mani atbalsta draugi. Gribu no visas sirds pateikties visiem, kas nepalika vienaldzīgi."

Viņš stāsta, ka pārējie ieslodzīti pret viņu izturējušies neitrāli. "Neesmu nekāda superzvaigzne vai noziedznieku boss, lai pret mani izturētos īpaši vai turētu stingros apstākļos," – viņš skaidroja.

Izkļuvis brīvībā, jaunais cilvēks centās parādīt sabiedrībai: viņš nav nekāds ļaundaris un var nest labumu sabiedrībai. Čalovskis neatlaidīgi noliedza, ka būtu piedalījies vīrusa izstrādē, iecerēja interneta projektu cīņai ar bedrēm uz Latvijas ceļiem, kā arī iekārtojās darbā Latvijas Ārstu biedrībā sistēmas administratora amatā.

Tiesa, aktīvā sabiedriskā darbība neko nelīdzēja. ASV pat nedomāja atteikties no idejas nogādāt viņu tiesā Ņujorkā. Galu galā ECT atzina, ka tas ir iespējams. ASV atsūtīja pēc "Imantas hakera" divus maršalus, un viņš devās ceļojumā pāri okeānam.

Mūsējais Ņujorkā

"Cietumos Latvijā un ASV atšķiras ēdināšana. Salīdzinājumā ar to, kā ēdināja Ņujorkā, Latvijā uzturs ir ļoti skops. Tiesa, Amerikā baro ar ģenētiski modificētiem produktiem – tas ir kaitīgi. ASV cietumā bija iespēja apmeklēt dušu katru dienu, Latvijā – tikai reizi nedēļā. Latvijā ļauj zvanīt uz mājām, taču sarunāties ļauj tikai 5 minūtes nedēļā. ASV ļāva runāt ar mājām 300 minūtes mēnesī, jebkurā laikā," – tā Čalovskis stāsta par savu 10 mēnešus ilgo uzturēšanos Manhetenas izmeklēšanas cietumā.
Divvietīgajā kamerā viņš iepazinies ar vairākiem krimināliem personāžiem – kameras biedri ir mainījušies bieži.

"Cilvēki bija dažādi: algoti slepkavas, laupītāji, par korupciju aizdomās turētie. Daudz tumšādaino un spāņu valodā runājošo. Krievu bija maz – ne vairāk kā pieci cilvēki visā cietumā. Viņi atradās dažādos korpusos," – stāsta  Čalovskis.

Viņš piezīmēja, ka nav tērējis laiku velti, sēžot cietumā: mācījies angļu un spāņu valodas, pabeidzis amerikāņu vidusskolu, iemācījies spēlēt šahu. "Man gribējās pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Tas bija mans vienīgais mērķis… Tāpēc arī piekritu, kad prokurors piedāvāja noslēgt vienošanos, atzīt vainu un saņemt mazāku sodu," – saka Čalovskis.

"Imantas hakera" noslēpums

Uz jautājumu par to, vai viņš ir vīrusa Gozi autors, Čalovskis atbild izvairīgi: "Es vienkārši gribēju atgriezties mājās… Ja es turpinātu noliegt savu vainu, nav zināms, cik ilgi vēl nāktos sēdēt cietumā…," – viņš skaidro.

Arī Denisa advokāts Saulvedis Vārpiņš ir mazrunīgs: "Deniss izšķīrās par darījumu. Ņemot vērā ieslodzījumā pavadīto laiku, tiesa nolēma, ka tas ir pietiekams sods. Viņš tika atzīts par vainīgu, izcieta sodu un tagad ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Izmeklēšana šajā lietā turpinās, tāpēc mēs nevaram izpaust informāciju par vienošanos un norādīt, kādu vainu Deniss ir atzinis."

Savu mazo noslēpumu "Imantas hakeris" glabā stingri un par savu labo vārdu tiesāties nedomā. "Šis stāsts ir beidzies. Punkts," – norāda viņa advokāts.

Visā šajā notikumā Deniss Čalovskis ir guvis smagu pieredzi, kas liecina par sekām, pie kā var novest nelegālas darbības ar datoru. Tiesa, dažam labam notikušais šķiet īsts krimināli romantisks stāsts ar virtuālu zemtekstu, kas iedvesmo veikt jaunus varoņdarbus.
Lūk, cik savāda ir Čalovska lieta.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала