RĪGA - 20. janvāris, Sputnik. "Senāk visās lielākajās Latvijas pilsētās svinīgi notika ūdens iesvētīšana. Šajā ceremonijā piedalījās liels skaits cilvēku. Pēdējo reizi ūdens iesvētīšana Daugavā notika pagajušā gadsimta 40. gados," — pastāstīja Sputnikam Rīgas Erceņģeļa Mihaila baznīcas protoierejs Oļegs Peļevins.
Tūkstošiem ticīgo tolaik piedalījās krusta gājienā no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles līdz Daugavai. Vēlāk uz ūdens iesvētīšana zem atklātām debesīm tika aizliegta, un krusta gājienu tradīcija uz Daugavu pārtrūka.
"Tā tas turpinājās vairāk nekā pusgadsimtu. Tagad šī tradīcija ir atjaunota, un mēs ar Rīgas domes atbalstu to organizējam jau piekto reizi. Varbūt tagad tā nav tik svinīga kā vecajos laikos, tomēr tas ir ļoti priecīgs notikums visiem ticīgajiem," — viņš teica.
Šogad Daugavas ūdeņus Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra vārdā iesvētīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes sekretārs un Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas arhimandrīts Jānis. Dievkalpojums noritēja latviešu un krievu valodās.
Pēc tam vairums ticīgo stājās rindā, lai iegremdētos iesvētītajā upes ūdenī. Nācās gaidīt pat pusstundu. Kā uzsvēra protoierejs Peļevins, iegremdēšanā visbiežāk piedalās jaunieši. "Jaunieši aktīvi atbalsta tradīciju – tas ir teicams veselīga dzīvesveida elements. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūtāk saņemties," — viņš teica.
"Sajūtas ir lieliskas. Iegremdējos jau trešo gadu pēc kārtas. Tas ir ļoti veselīgi. Tomēr šogad vējš ir pārāk stiprs. Vistrakāk gan bija pirms diviem gadiem, kad bija sals mīnus 15, bet pērn laiks bija burvīgs — silts un bez sniega," — ar Sputniku iespaidos dalījās Vasilijs.
Ceremonijas jaunākajam dalībniekam ir viens gads un septiņi mēneši. Viņš iegremdējās mātes rokās. "Mēs norūdam gribas, cīņas un ticības spēku," — Sputnikam pastāstīja ģimenes galva Dmitrijs. — Mūsu vecākajai meitai Dašai ir 6 gadi, un viņa jau piekto gadu nirst ar mums Daugavā, bet jaunākais dēls Artemijs — otro gadu. Pirmo reizi viņš iegremdējās vēl mammas vēderā, kad mana sieva bija trešajā grūtniecības mēnesī."
Rīdzinieci Natāliju iegremdēties pierunāja viņas dēls Anatolijs. "Pirmoreiz es iegremdējos pirms pusotra gada. Man tas ir ticības jautājums. Šogad atnācu ar mammu," — viņš teica sarunā ar Sputnik.
"Es to izdarīju pirmo reizi. Mani šurp atveda ticība un cerība, ka pēc iegremdēšanās uzlabosies veselība," — turpina Natālija. Kristīšanas svētkiem viņa sākusi gatavoties jau iepriekš. "Aptuveni pirms nedēļas uzsāku noskaloties ar vēsu ūdeni," — sieviete uzsvēra.
Neskatoties uz to, ka rīdzinieks Pēteris jau vairāk nekā desmit gadus nirst saltajā ūdenī, katru reizi viņam ir psiholoģiski grūti ieiet ūdenī. "Ziema taču ir auksta. Tomēr šoreiz, izkāpjot no ūdens, jutu siltumu, un tas ir galvenais. Reizēm pēc peldēšanās sākās slikta dūša. To var traktēt dažādi — varbūt saslimis, bet varbūt otrādi — kāda slimība iet ārā no ķermeņa," — viņš teica sarunā ar Sputniku.
Lai peldēšanas dalībnieki nesaslimtu, blakus āliņģim bija novietota telts, kur visi ceremonijas dalībnieki varēja sasildīties ar karstu tēju un apsveikt viens otru Kunga Kristīšanas svētkos.
