https://sputniknewslv.com/20210425/ASV-prezidents-atzinis-armenu-genocidu-15567640.html
ASV prezidents atzinis armēņu genocīdu
ASV prezidents atzinis armēņu genocīdu
Sputnik Latvija
Džo Baidena priekšgājēji valsts vadītāja postenī centās izvairīties no vārda "genocīds" savos izteikumos. 25.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-25T18:36+0300
2021-04-25T18:36+0300
2021-04-25T18:17+0300
pasaulē
asv
vēsture
genocīds
džo baidens
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/63/57/635755_0:0:4399:2475_1920x0_80_0_0_5b99e569dd51974469a44d0a59773a17.jpg
RĪGA, 25. aprīlis – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens oficiāli atzinis par genocīdu armēņu masveida slepkavības, kas organizētas un pastrādātas XX gadsimta sākumā Osmaņu impērijā. Par to liecina informācija, kas publicēta ASV prezidenta paziņojumā Baltā nama vietnē."Katru gadu šajā dienā mēs atsaucam visus cilvēkus, kuri gājuši bojā armēņu genocīda laikā Osmaņu impērijas laikā, un no jauna apņemamies nepieļaut tamlīdzīgu zvērību atkārtošanos.Kopš 1915. gada 24. aprīļa, kad osmāņu varasiestādes arestēja armēņu inteliģences pārstāvjus un kopienu līderus Konstantinopolē, pusotrs miljons armēņu tika deportēti, nogalināti vai sūtīti navē iznīcināšanas kampaņas ietvaros," teikts Baidena paziņojumā."Mēs godājam Meds Yeghern upuru piemiņu, lai notikušā šausmas vēsture nekad neaizmirstu," uzsvēra ASV prezidents.Bīstoties no attiecību pasliktināšanās ar Turciju, Džo Baidena priekšgājēji valsts vadītāja postenī centās izvairīties no vārda "genocīds" savos izteikumos. Cita starpā ASV vadītāji, ieskaitot Donaldu Trampu, izmantoja terminu Meds Yeghern, kas nozīmē "lielā ļaundarība", un tādas frāzes, kā "viena no ļaunākajām masveida zvērībām XX gadsimtā". 2019. gadā ASV Kongresa Senāts un Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju, kurā atzina armēņu masveida slepkavības Osmaņu impērijā par genocīdu.Jāpiebilst, ka ASV vadība pieņēmusi lēmumu uz divām dienām – 26. un 27. martā – slēgt diplomātiskās misijas Turcijā, bīstoties no iespējamiem incidentiem, ņemot vērā valsts vadītāja paziņojumu."Armēņu genocīdā Osmaņu impērijas laikā bojāgājušo cilvēku piemiņai veltītā Baltā nama paziņojuma, kas izskanēja 24. aprīlī, iespējamas demonstrācijas vai protesti. Drošības apsvērumu labad pirmdien, 26. aprīlī un otrdien, 27. aprīlī ASV vēstniecība Ankarā, ASV ģenerālkonsulāts Stambulā, ASV konsulāts Adanā un ASV konsulārā aģentūra Izmirā būs slēgti ikdienas apkalpošanai un ASV pilsoņu vīzu atbalstam," teikts preses relīzē.Armēņu genocīds XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Osmaņu impērijā regulāri tika vajāti armēņi. 1915. gadā, saskaņā ar vēsturnieku datiem, nogalināti vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Armēņu tautas genocīda faktu atzijušas 23 valstis, kā arī Eiropas Parlaments un Vispasaules baznīcu padome.Turcija ļoti sāpīgi reaģē uz kritiku šajā jautājumā. Ankara pieprasa atteikties no termina "genocīda" 1915. gada notikumu kontekstā, norādot, ka tajā cietuši gan armēņi, gan turki. Turcija pieprasa radīt starptautisku vēsturnieku komisiju ar mērķi iepazīties ar arhīvu dokumentiem un izstrādātu objektīvu viedokli par notikumiem.
https://sputniknewslv.com/20201002/Vai-Turcija-spej-padzit-Krieviju-no-Aizkaukaza-14456466.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, asv, vēsture, genocīds, džo baidens
pasaulē, asv, vēsture, genocīds, džo baidens
ASV prezidents atzinis armēņu genocīdu
Džo Baidena priekšgājēji valsts vadītāja postenī centās izvairīties no vārda "genocīds" savos izteikumos.
RĪGA, 25. aprīlis – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens oficiāli atzinis par genocīdu armēņu masveida slepkavības, kas organizētas un pastrādātas XX gadsimta sākumā Osmaņu impērijā. Par to liecina informācija, kas publicēta ASV prezidenta paziņojumā Baltā nama
vietnē.
"Katru gadu šajā dienā mēs atsaucam visus cilvēkus, kuri gājuši bojā armēņu genocīda laikā Osmaņu impērijas laikā, un no jauna apņemamies nepieļaut tamlīdzīgu zvērību atkārtošanos.
Kopš 1915. gada 24. aprīļa, kad osmāņu varasiestādes arestēja armēņu inteliģences pārstāvjus un kopienu līderus Konstantinopolē, pusotrs miljons armēņu tika deportēti, nogalināti vai sūtīti navē iznīcināšanas kampaņas ietvaros," teikts Baidena paziņojumā.
"Mēs godājam Meds Yeghern upuru piemiņu, lai notikušā šausmas vēsture nekad neaizmirstu," uzsvēra ASV prezidents.
Bīstoties no attiecību pasliktināšanās ar Turciju, Džo Baidena priekšgājēji valsts vadītāja postenī centās izvairīties no vārda "genocīds" savos izteikumos. Cita starpā ASV vadītāji, ieskaitot Donaldu Trampu, izmantoja terminu Meds Yeghern, kas nozīmē "lielā ļaundarība", un tādas frāzes, kā "viena no ļaunākajām masveida zvērībām XX gadsimtā". 2019. gadā ASV Kongresa Senāts un Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju, kurā atzina armēņu masveida slepkavības Osmaņu impērijā par genocīdu.
Jāpiebilst, ka ASV vadība pieņēmusi lēmumu uz divām dienām – 26. un 27. martā – slēgt diplomātiskās misijas Turcijā, bīstoties no iespējamiem incidentiem, ņemot vērā valsts vadītāja paziņojumu.
"Armēņu genocīdā Osmaņu impērijas laikā bojāgājušo cilvēku piemiņai veltītā Baltā nama paziņojuma, kas izskanēja 24. aprīlī, iespējamas demonstrācijas vai protesti. Drošības apsvērumu labad pirmdien, 26. aprīlī un otrdien, 27. aprīlī ASV vēstniecība Ankarā, ASV ģenerālkonsulāts Stambulā, ASV konsulāts Adanā un ASV konsulārā aģentūra Izmirā būs slēgti ikdienas apkalpošanai un ASV pilsoņu vīzu atbalstam," teikts preses relīzē.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Osmaņu impērijā regulāri tika vajāti armēņi. 1915. gadā, saskaņā ar vēsturnieku datiem, nogalināti vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Armēņu tautas genocīda faktu atzijušas 23 valstis, kā arī Eiropas Parlaments un Vispasaules baznīcu padome.
Turcija ļoti sāpīgi reaģē uz kritiku šajā jautājumā. Ankara pieprasa atteikties no termina "genocīda" 1915. gada notikumu kontekstā, norādot, ka tajā cietuši gan armēņi, gan turki. Turcija pieprasa radīt starptautisku vēsturnieku komisiju ar mērķi iepazīties ar arhīvu dokumentiem un izstrādātu objektīvu viedokli par notikumiem.
