13:04 28 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Pasaulē
Saņemt īso saiti
37

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans konstatēja, ka vienošanās Kalnu Karabaha jautājumā ir ļoti smaga, tomēr atzīmēja, ka citas izejas nebija. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs norādīja, ka vienošanās pieliek punktu konfliktā, kas ilgst kopš 1988. gada.

RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas valstu vadītāji parakstījuši rezolūciju par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, īpašā uzrunā informēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vēsta RIA Novosti.

Vienošanās tekstu publicēja "Sputnik Armēnija". Tās galvenie punkti ir sekojoši:

IL-76 MD
Министерство обороны РФ

- No 10. novembra pusnakts pēc Maskavas laika tiek izsludināta pilnīga uguns pārtraukšana. Azerbaidžānas un Armēnijas karavīri apstājas viņu ieņemtajās pozīcijās.

- Puses  apņemas veikt karagūstekņu apmaiņu.

- Līdz 15. novembrim Erevānai jāatdod Baku Kelbadžaras rajons, līdz 1. decembrim – Lačinas rajons, pie tam saglabājot 5 km platu Lačinas koridoru, kas nodrošinās Kalnu Karabaha sakarus ar Armēniju. Šis punkts neattiecas uz Šušas pilsētu, par kuras atbrīvošanu iepriekš ziņoja Baku. Līdz 20. novembrim Armēnijai jāatdod Agdamas rajons un daļa Gazahas rajona.

- Gar saskares līniju Kalnu Karabahā un gar Lačinas koridoru tiek izvērsts Krievijas miernešu kontingents – karavīri ar šaujamieročiem, bruņutransportieriem, automašīnām un speciālo tehniku.

- Mierneši tiek izvērsti paralēli Armēnijas karavīru izvešanai. Viņu uzturēšanās termiņš – pieci gadi – tiek automātiski pagarināts par kārtējo piecu gadu periodu, ja neviena no līguma pusēm nelems par tā laušanu.

- Vienošanās noteikumu izpildes kontrolei tiks izvērsts miernešu centrs, kas kontrolēs uguns pārtraukšanu.

- Tuvāko triju gadu laikā jāizstrādā jauns kustības maršruta plāns Lačinas koridorā, kas nodrošinās sakarus starp Stepanakertu un Armēniju, ar Krievijas miernešu kontingenta vēlāku pārdislokāciju maršruta apsardzei. Pie tam Azerbaidžāna garantē transporta satiksmes drošību Lačinas koridorā.

- Pārvietotajām personām un bēgļiem jāatgriežas Kalnu Karabahā un tuvējos rajonos ANO Augstā komisāra bēgļu lietās pārvaldes kontrolē.

- Visi ekonomiskie un transporta sakari reģionā tiek atbloķēti, pie tam Armēnija apņemas nodrošināt transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas autonomiju. Satiksmi kontrolēs Krievijas robežsargi. Vienlaikus plānots nodrošināt jaunu transporta komunikāciju izbūvi, kas saistīs Azerbaidžānas teritoriju ar Nahičevānas autonomiju.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans konstatēja, ka vienošanās Kalnu Karabaha jautājumā ir ļoti smaga, tomēr atzīmēja, ka citas izejas nebija. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs norādīja, ka vienošanās pieliek punktu konfliktā, kas ilgst kopš 1988. gada.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Situācija Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra. Baku un Erevāna apsūdzēja viena otru apšaudēs. Puses jau trīs reizes noslēgušas vienošanos par pamieru, tomēr kaujas turpinās vēl joprojām.

Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Konfliktā ir bojāgājušie civiliedzīvotāju vidū.

Situāciju padara vēl ļaunāku tas, ka Azerbaidžāna aktīvi atbalsta Turcija – NATO dalībvalsts. Savukārt Armēnija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts.

10. novembrī parakstītais dokuments ir ceturtais mēģinājums panākt stabilu deeskalāciju – iepriekš pieņemtās vienošanās izrādījās nesekmīgas. Pašreizējās vienošanās panāktas pēc incidenta Armēnijas gaisa telpā, kur ārpus karadarbības zonas no PZRK notriekts Krievijas helikopteris.

Pēc temata

"Šeit slepkavo". Kas sagaida miernešus no KF Kalnu Karabahā
Erdogans paziņojis, ka Krievija, ASV un Francija piegādā ieročus Armēnijai
Tagi:
Nikols Pašiņans, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija, Krievija

Galvenie temati