Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti

© Sputnik / Pāriet pie mediju bankasПрезидент Белоруссии Александр Лукашенко выступает на митинге, организованном в его поддержку на площади Независимости в Минске
Президент Белоруссии Александр Лукашенко выступает на митинге, организованном в его поддержку на площади Независимости в Минске - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievija ievēros visas vienošanās ar Baltkrieviju, ieskaitot Kolektīvās drošības līguma organizācijas un Sabiedroto valstu līgumus.

RĪGA, 15. septembris - Sputnik. Pirmdien Sočos tikās Krievijas un Baltkrievijas prezidenti Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Tikšanās ilga vairāk nekā 4 stundas. Valstu vadītāji apsprieda plašu divpusējo attiecību jautājumu spektru, situāciju reģionā, kopīgo atbildi uz izaicinājumiem," teikts paziņojumā.

Президент Беларуси Александр Лукашенко - Sputnik Latvija
Intervija
Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

Tikšanās sākumā Putins cita starpā informēja, ka Krievija paliek uzticīga visiem līgumiem ar Baltkrieviju, ieskaitot Kolektīvās drošības līguma organizācijas un Sabiedroto valstu līgumus.

Krievijas prezidents atzīmēja, ka baltkrieviem pašiem, bet ieteikumiem no ārienes ir jārisina situācija valstī. Lukašenko no savas puses pateicās Putinam un visiem Krievijas iedzīvotājiem par atbalstu republikai pēc prezidenta vēlēšanām.

Aleksandrs Lukašenko ir Baltkrievijas leģitīmais prezidents, un visi šīs valsts pilsoņi, vienalga, vai viņi piekrīt vēlēšanu rezultātiem vai ne, Krievijas acīs ir brālīgās valsts pilsoņi, tomēr visam jānotiek tiesisko normu ietvaros, žurnālistiem paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Aleksandrs Grigorjevičs ir Baltkrievijas Republikas leģitīmais prezidents, un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kolēģis starpvalstu attiecībās," norādīja Peskovs.

Министр обороны Латвии Артис Пабрикс - Sputnik Latvija
Krievijas viedokli ignorēt ir neiespējami: Pabriks sūdzas par grūtībām ar vienotību ES

Viņš atgādināja, ka Baltkrievijas pilsoņi, kas piekrīt vai nepiekrīt vēlēšanu rezultātiem – viņi visi Krievijas acīs ir brālīgās valsts pilsoņi.

"Kā jau no paša sākuma teica prezidents Putins, mēs vēlamies, lai viss, kas notiek Baltkrievijā, notiktu nevis kaut kādu nekonstitucionālu procesu fromā, bet gan tiesiskā gultnē," piebilda Peskovs.

Pārrunu gaitā noskaidrojās, ka Krievija plāno tuvākajā laikā piešķirt Baltkrievijai valsts kredītu. Krievijas prezidents pastāstīja, ka Maskava piešķirs Minskai kredītu 1,5 miljardu dolāru apmērā un patlaban finanšu ministri veic attiecīgo darbu.

Šīs pārrunas bija Putina un Lukašenko pirmā personīgā tikšanās pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā 9. augustā, pēc kurām valstī sākās opozīcijas protesti. Iepriekš abi līderi vairākas reizes sarunājās pa tālruni.

Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka pirms tikšanās notikušas plašas Krievijas un Baltkrievijas delegāciju sarunas: Minsku apciemoja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, Maskavu apmekēja dažādu resoru delegācijas.

"Tāpēc patiesībā prezidenti sarunā balstījās uz abu pušu rūpīgi paveiktā darba. Protams, vispirms tika apspriesti divpusējie sakari, tirdznieciski ekonomiskā sadarbība," informēja Kremļa pārstāvis.

Министр иностранных дел Литвы Линас Линкявичус - Sputnik Latvija
Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju

9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Ziņu lente
0