23:50 23 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1692
  • RUB89.7875
Pasaulē
Saņemt īso saiti
27

Pašreizējās prognozes liecina, ka, saglabājoties tagadējiem kušanas tempiem, globālais jūras līmenis līdz 2100. gadam pieaugs par 1 metru, līdz 2500. gadam – vairāk nekā par 15 metriem.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Japāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka Sirase ledāja apakšdaļā Austrumantarktīdā ledus kūst neparasti ātri, vēsta RIA Novosti. Šīs parādības iemeslu pētījumi publicēti žurnālā Nature Communications.

Japānas 58. antarktiskās ekspedīcijas laikā ar ledlauzi "Sirase" zinātnieki fiksēja Austrumantarktīdā, zem ledāja Sirase neparasti karstu punktu.

2017. gada janvārī un februārī pētniekiem bija reta iespēja veikt pētījumus pie ledāja Sirase gala, kad smagā ledus iecirkņi pašķīrās un ledlauzim izdevās iekļūt aizsalušajā Lutcovholma līcī, kurā iestiepjas ledājs.

Zinātnieki savāca datus par ūdens temperatūru, sāļainību un skābekļa līmeni 31 punktā. Apvienojot šo informāciju ar ledāja radara novērumuma datiem un ziņām par vējiem šajā reģionā, zinātnieki izstrādāja okeāna cirkulācijas modeli zem ledāja mēles.

"Mūsu novērojumi rāda, ka tieši zem ledāja Sirase mēles ledus kūst ar 7-16 metru ātrumu gadā, - Hokaido universitātes informācijā presei sniegts Zemtemperatūras zinātņu institūta docenta Daisuke Hirano viedoklis. – Tas līdzinās vai pat pārsniedz kušanas ātrumu zem Totena šelfa ledāja, kas tika uzskatīts par visātrāk kūstošo Austrumantarktīdā – 10-11 metri gadā."

Izrādījās, ka neparastās parādības cēlonis ir siltais ūdens no Lutcovholma līča, kas pastāvīgi apskalo ledāja pamatni. Siltasi ūdens pārvietojas pa dziļu zemūdens ieleju, bet pēc tam paceļas uz augšu, pie ledāja pamatiem, sasilda ledu no apakšas un pēc tam izplūst no ledāja apakšdaļas, sajaucoties ar kušanas ūdeni.

Zinātnieki konstatējuši, ka kušana turpinās cauru gadu, taču to ietekmē austrumu piekrastes vēji, kas mainās atbilstoši sezonai. Vasaras periodā vēji pieklust, un dziļā siltā ūdens pieplūdums pieaug, tāpēc kušana paātrinās.

"Mēs plānojam iekļaut šos un citus datus mūsu datormodeļos, kas palīdzēs izstrādāt precīzākas jūras līmeņa svārstību un klimata pārmaiņu prognozes," konstatēja Hirano.

Liela daļa agrāko okeāna un ledus mijiedarbības pētījumu notika Rietumantarktīdas šelfa ledājos, Austrumantarktīdai tika veltīta daudz mazāka uzmanība, jo valdīja uzskats, ka ūdens dobumos zem tiem pārsvarā ir auksts, tāpēc ledāji ir pasargāti no kušanas. Izrādījies, ka tā nepavisam nav.

Antarktīdas ledus sega, kuras lielākā daļa izveidojusies kontinenta austrumu daļā, joprojām ir lielākais saldūdens rezervuārs uz Zemes. ja tā izkusīs pilnībā, Pasaules okeāna līmenis pieaugs par 60 metriem.

Pašreizējās prognozes liecina, ka, saglabājoties tagadējiem kušanas tempiem, globālais jūras līmenis līdz 2100. gadam pieaugs par 1 metru, līdz 2500. gadam – vairāk nekā par 15 metriem. Tātad zinātniekiem ir ļoti svarīgi gūt skaidru priekšstatu par to, kā kūst Antarktīdas kontinentālais ledus, un precīzāk prognozēt jūras līmeņa svārstības.

Pēc temata

Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Meteorologi uzskata: aizvadītā desmitgade bija pati karstākā
Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Antarktīda

Galvenie temati