RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Gigantiska zona ar pazeminātu magnētisko spriedzi debesīs virs Dienvidamerikas un Āfrijas dienvidrietumu daļas paplašinās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz NASA sniegtajiem datiem.
Zinātnieki nosaukuši parādību par Dienvidatlantijas anomāliju.
Aģentūra pastāstīja, ka Zemes magnētiskais lauks darbojas kā vairogs, kas atvaira Saules enerģētiskās daļiņas. Zinātnieku fiksētā anomālija ir kā Ahileja papēdis, kas ļauj Saules enerģētiskajām daļiņām pietuvoties Zemes virsmai vairāk nekā parasti. Šo daļiņu izstarotās radiācijas dēļ vai pēc tieša trāpījuma satelītam, tās var radīt disfunkcijas borta datoru darbā. Tāpat enerģētiskās daļiņas var kaitēt kosmisko aparātu darbam ar datiem. Šis faktors piesaistījis zinātnieku uzmanību.
Anomālijas rašanos speciālisti pamato ar divām mūsu planētas īpatnībām – ass slīpumu un izkusušo metālu plūsmu Zemes iekšējā kodolā.
Rajonā, kur izveidojusies anomālija, atrodas milzīgs blīvu iežu rezervuārs – liela zona ar zemu litosfēras plākšņu kustības ātrumu. Tas atrodas Zemes mantijas apakšdaļā, aptuveni trīs tūkstošu kilometru dziļumā. Šī rezervuāra dēļ traucēta magnētiskā lauka ģenerācija, ko pasliktina planētas ass slīpums.
Zinātnieki konstatējuši, ka anomālija pakāpeniski pārvietojas uz ziemeļrietumiem. Vēl vairāk, izskanējis viedoklis, ka tā varētu sadalīties divās daļās – katrā no tām būs atsevišķs centrs ar minimālu magnētisko intensitāti.
