21:36 06 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1843
  • RUB86.9321
Pasaulē
Saņemt īso saiti
14

Krīzes sekas uz savas ādas izjutuši jaunieši visā Eiropā – viņi visbiežāk ieņēma pandēmijas iznīcinātās darba vietas.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Covid-19 riska grupā iekļuva seniori, taču pandēmija radījusi krīzi arī starp jauniešiem, raksta Politico.

Pēc vairākus mēnešus ilgiem meklējumiem Alesandro Mardžota beidzot sameklēja darbu noliktavā. Tas bija pagaidu darbs, tikai uz pusgadu, taču tas bija labāk nekā nekas. Tāpat kā daudzi citi jauni itāļi, viņš cerēja, ka pagaidu darbs pārvērtīsies par patstāvīgu.

Pēc tam atnāca pandēmija.

"Nestrādāju kopš marta, bet jūnijā man teica, ka vairs nevar pagarināt manu līgumu," stāsta Mardžota. Viņš dzīvo Boloņā, kopā ar tēvu – pensionāru un onkuli – invalīdu.

Līdz ar pandēmijas sākumu daudzi jaunieši zaudēja ienākumus un iespēju plānot savu nākotni. Tas bija smags trieciens paaudzei, kas sasniedza pilngadību pēc 2008. gada finansiālās krīzes. Pagājuši divpadsmit gadi, ekonomikā atkal valda krīze, darba tirgus sabrucis, un nav zināms, kas notiks tālāk.

"Tēvs palīdz man apmaksāt mājokli, benzīnu un pirkumus," stāsta Mardžota. Atspaidu sniedz valsts dīkstāves pabalsts.

ANO Starptautiskās darba organizācijas dati liecina, ka pandēmijas laikā katrs sestais cilvēks 18-29 gadu vecuma kategorijā pārtraucis darbu. Tiem, kas darbu saglabājuši, darba stundas sarukušas par 23%.

Krīze pārsvarā skārusi jauniešus, un tas pārsvarā noticis tāpēc, ka 40% jauno cilvēku bija nodarbināti pandēmijas asāk skartajās nozarēs (piemēram, tūrisms), bet 77% no viņiem strādāja pagaidu darbu un nebija noformēti oficiāli.

Krīzes sekas uz savas ādas izjutuši jaunieši visā Eiropā: Vācijā bez darba palikuši 3 miljoni cilvēku, Lielbritānijā līdz gada beigām darbu zaudēs līdz miljons cilvēku vecumā līdz 25 gadiem. Tomēr akūtākā problēma vērojama Dienvideiropā.

Spānijā, Grieķijā, Itālijā un Francijā jauniešiem vienmēr bija nepieejami ilgtermiņa darba līgumi, tāpēc bezdarbs viņu vidū bija augsts. Tāpat šajās valstīs plaši attīstīts tūrisms, tātad tās spēcīgāk nekā citas cieta ceļojumu aizliegšanas dēļ.

Itālijā pusi darba vietu, ko iznīcināja pandēmija, aizpildīja cilvēki vecumā līdz 35 gadiem. Maijā strādājošo skaits vecumā līdz 24 gadiem samazinājās par 11% salīdzinājumā ar pērnā gada datiem. Pie tam 35-49 gadu vecuma grupā nodarbinātība saruka tikai par 4%, starp cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem – pat pieauga par 0,9%.

Itālijas valdība pandēmijas sākumposmā apstiprināja virkni pasākumu, kuru vidū bija pagaidu aizliegums atlaist darbiniekus un lēmums par dīkstāves pabalstu. Taču, lai arī pabalsts pienācās visiem, bija aizliegts atlaist tikai darbiniekus ar pastāvīgiem līgumiem. Lielākā daļa jauniešu strādāja pagaidu darbu – tādas sekas nesuši desmitiem gadu ilgumā pieņemti slikti politiski lēmumi, atzina Itālijas dienvidu lietu un reģionu attīstības ministrs Džuzepe Provencano.

Viņš uzsvēra, ka valdības pienākums ir parūpēties par to, lai jauniešiem darbs būtu stabilāks, taču vienlaikus pārliecināt darba devējus noalgot jauniešus un sievietes, it īpaši valsts dienvidos, kur bezdarbs ir īpaši augsts, un piedāvāt viņiem stabilus darba līgumus. Šajā ziņā var palīdzēt arī ES finansējums.

Pēc temata

Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Izdevumi bezdarbam un klimatam: ES saskaņots budžets 2020. gadam
Tagi:
bezdarbs, Eiropa, ekonomiskā krīze, koronavīruss

Galvenie temati