21:38 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1727
  • RUB92.3025
Pasaulē
Saņemt īso saiti
36

Polijas, Lietuvas un Ukrainas izveidotais "Ļubļinas trijstūris" vajadzīgs, lai mīkstinātu Ukrainas politiķu sarūgtinājumu nākotnē: Kijevas vēlme kļūt par Eiropas daļu ir ļoti liela, bet Eiropas iespējas uzņemt Ukrainu savās rindās – ļoti mazas.

RĪGA, 30. jūlijs – Sputnik. Polija, Lietuva un Ukraina paziņoja par "Ļubļinas trijstūra" dibināšanu, vēsta Sputnik Lietuva. Apvienības uzdevums, pēc triju valstu ārlietu ministru domām, ir mijiedarbības padziļināšana un "Ukrainas stiprināšana Eiropas un Eiroatlantiskās tautu saimes pilntiesīga locekļa statusā".

Nesen izveidotā apvienība drīzāk gan ir simboliska, tās nākotne – miglaina, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Lomonosova Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Izeja izveidot trijstūri ar centru Ļubļinā atgriež mūs pie piecus gadsimtus vecām vēsturiskajām reālijām, kad 1569. gadā tieši Ļubļinā tika parakstīta ūnija, kas apvienoja Polijas karalisti ar Lietuvas Lielkņazisti. Toreiz Eiropas kartē faktiski parādījās Žečpospoļita," atgādināja Borisenoks.

Jaunizceptajai savienībai vēl būs sevi jāparāda, atzīmēja eksperts.

"Par Ukrainas perspektīvām Eiropā tur teikts skaisti, taču gan Polijā, gan Lietuvā visiem zināms, ka Ukrainas liktenis līdz ar tās tieksmi pretī Eiropai ļoti līdzinās Turcijas tieksmei pret Eiropu. Tā kopš 1963. gada nesekmīgi cenšas panākt dalību Eiropas struktūrās, ko tagad dēvē par ES. Tātad tas ir  veidojums, kam vajadzētu mīkstināt Ukrainas politiķu turpmāko sarūgtinājumu, jo Kijevas vēlme kļūt par Eiropas daļu ir ļoti liela, bet Eiropas iespējas uzņemt Ukrainu savās rindās – ļoti mazas," paskaidroja Borisenoks.

Viņš piezīmēja, ka jaunā apvienība var iekļaut savā aktīvā regulāras tikšanās ārlietu ministru un pat valstu vadītāju līmenī – tā Polija un Lietuva rāda, ka neaizmirst Ukrainas vēlmi iestāties ES.

2014. gadā Kijeva un Brisele parakstīja Vienošanos par asociāciju un brīvās tirdzniecības zonu starp Ukrainu un ES. No 2016. gada 1. janvāra stājās spēkā gandrīz visi brīvāz tirdzniecības zonas noteikumi. No 2017. gada 1. septembra sāka darboties noteikumi, kas attiecas uz sadarbību aizsardzības jomā, konfliktu novēršanu un nodokļu sistēmu, valsts finanses, cīņu ar terorismu, migrāciju un robežkontroli.

2019. gada februārī Ukrainas parlaments atbalstīja grozījumus Konstitūcijā, kas paredz valsts kursu uz ES. Patlaban Briselē nav vienprātības jautājumā par oficiālu Ukrainas iestāšanās ES perspektīvu atzīšanu.

Чтобы Киев не обиделся: Борисенок о целях "Люблинского треугольника"

Pēc temata

Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Prankeri Vovans un Leksuss izjoko Dudu
Petīcija ar prasību Zeļenskim atkāpties no amata 9 dienās savāca nepieciešamo balsu skaitu
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Polija, Eiropas Savienība

Galvenie temati