07:47 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Pasaulē
Saņemt īso saiti
38

Spēcīgās valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem, bet tiem nav vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kurā viņi paši aizņemas naudu un paši par to atbild.

RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. ES valstu līderiem nav izdevies vienoties par savienībā veidojamā fonda parametriem, kas paredzēts ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas radītās krīzes, kā arī par ilggadējo finanšu plānu, no kura pēc tam tiks sastādīti ES ikgadējie budžeti no 2021. līdz 2027. gadam. ES vadība cenšas pārvarēt vairāku valstu pretestību fonda darbības mehānisma jautājumos. Ir cerība, ka vienošanās, principā, ir iespējama, atzīmēja Vācijas kanclere Angela Merkele pēc kārtējā pārrunu posma.

Pārrunas par ES atjaunošanas fonda veidošanu rit visai ilgi, atgādināja Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.

"Eiropa nekavējoties sāka šīs pārrunas, tiklīdz sākās krīze. Tika apspriesti vairāki fondu darba varianti. Izskanēja ierosinājums, lai donorvalstu nauda tiktu iztērēta visvairāk cietušo valstu ekonomikas atjaunošanai. Taču daudzas valstis ar proficīta budžetu atteikušās "samesties" kopējā katlā, jo nav gatavas finansēt vājāko valstu ekonomiku," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Ideja laist klajā kolektīvās obligācijas arī izgāzās: defolta gadījumā attīstītajām valstīm nāktos segt vājāko kaimiņu parādus, paskaidroja eksperts.

"Galīgais lēmums vēl joprojām nav pieņemts. Aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir iespējama: Eiropas Centrālā banka un valstis ar veselīgu ekonomiku var aizņemties pasaules tirgū neierobežotas naudas summas – tie, kas vēlas šo naudu dot, stāsies rindā. Problēma ir tā, ka spēcīgas valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem. Te slēpjas galvenais klupšanas akmens," brīdnāja ekonomists.

Šajā mehānismā nebūs Eiropas bēdīgi slavenās finansiālās solidaritātes, atzīmēja Zubecs.

"Ir jēga pavaicāt – vai tādā gadījumā vājajām valstīm vajadzīga Eiropas Savienība ar tādu mehānismu, kad tās pašas aizņemas naudu un pašas par to atbild. Tās vēlas, lai par šiem kredītiem atbildētu bagātās valstis," sprieda ekonomists.

Tātad Vācijai, kuras ekonomikas stāvoklis ir apmierinošs, ir jāuzņemas risks par Portugāles, Grieķijas un Baltijas kredītiem. Skaidrs, ka vācieši tam kategoriski nepiekrīt, konstatēja Zubecs.

Pēc ekonomista somām, Eiropa diezin vai varēs pieņemt solidāru lēmumu, kura gadījumā bagātie maksā par nabagajiem.

"Tas pasliktina ES perifērijas valstu ekonomikas perspektīvas. Ja no centra nenāks finansējums, to ekonomiskais brīnums burtiski acu priekšā pārvērtīsies par ķirbi. Alternatīvu šim procesam nav, jo bagātajām valstīm trūkst motivācijas maksāt par nabago attīstību," secināja Zubecs.

Зубец назвал камень преткновения саммита по спасению экономики ЕС

Pēc temata

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm
Francijas, Vācijas un EK līderi veic pārrunas trešās samita dienas ietvaros
Tagi:
budžets, ekonomiskā krīze, Baltija, ES

Galvenie temati