15:40 28 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.0991
  • RUB78.1096
Pasaulē
Saņemt īso saiti
96

Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Vatikānā izcēlies skandāls. Tas saistīts ar 75 gadus seniem notikumiem. Vēsturnieki pēta arhīvus, kuri atspoguļo ārkārtīgi daudzšķautņainā Romas pāvesta Pija XII darbību. Vieni prasa ierindot viņu starp svētajiem, citi dēvē par "Hitlera draugu". Par to, kādas nianses atklājušās atslepenotajos dokumentos un kas neļauj pētniekiem atklāt patiesību, stāsta RIA Novosti.

Pretrunīgais pāvests

Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

Jau pusgadsimtu par viņa rīcību strīdas tālu ārpus vēsturnieku kabinetiem.

"Pāvests centās pārliecināt pasaules līderus nesākt karu," saka vieni.

"Pijs XII neizslēdza nacistus no Baznīcas," attrauc citi.

Viņa pontifikātu aktīvi pēta ne vienu vien gadu desmitu, tomēr vēl joprojām nav zināma viņa loma Otrā pasaules kara gados. Tieši tāpēc visā pasaulē aizrautīgi uztvēra tagadējā pāvesta Franciska lēmumu atslepenot tālaika arhīvus.

Tiesa, plānus izjauca koronavīrusa pandēmija. Dažas dienas pēc tam, kad Svētais Krēsls ielaida vēsturniekus arhīvos, mazākā valsts pasaulē tika slēgta – karantīna. Kopš tā brīža speciālisti iepazinušies tikai ar 180 dokumentu mapēm – pārsimt tūkstoši lapu no desmitiem miljonu. Taču arī ar to pietika, lai paceltos jauns diskusijas vilnis par Pija XII lomu.

Nesen pētnieki no Minsteres universitātes atcerējās dokumentus, ko pirms 40 gadiem gribēja iekļaut 11 sējumu darbā, kas veltīts Vatikāna saiknei ar holokaustu. Tomēr pēdējā brīdī dokumentu publikāciju aizliedza jezuītu ordeņa locekļi. Lai saglabātu Pija XII reputāciju.

"Saskaņā ar arhīviem, 1942. gada rudenī pāvests izlasīja amerikāņu diplomāta ziņu, kurā sīki izklāstīta informācija par ebreju masu slepkavībām Varšavā un Ļvovā," ziņoja grupas vadītājs vēsturnieks Huberts Volfs intervijā katoļu izdevumam "Kirche + Leben". Pēc tās no pāvesta gaidīja aktīvu pretestību acīmredzamajam ļaunumam.

"Kas liedza viņam protestēt?"

Ziņojumu apstiprināja Vatikāna paša avotu informācija. Piemēram, Ļvovas grieķu katoļu arhibīskaps Andrejs Šeptickis ziņoja, ka "atklāti velnišķīgās" okupācijas laikā Ukrainā noslepkavoti aptuveni 200 tūkstoši ebreju. Vēl viens informators ziņoja par "neiedomājamu slaktiņu" ebreju geto Varšavā.

Šīs ziņas pontifikam piegādāja Vatikāna valsts sekretariāts, Ārlietu ministrijas analogs. Resora vadītājs aicināja Piju XII neticēt informācijai par masu slepkavībām. "Viņš teica pāvestam, ka ebrejiem ir "slieksme pārspīlēt", bet "austrumnieki" – tā Vatikānā sauca grieķu katoļus – "nav labākais godīguma piemērs – to nesen pierādījuši vācu pētnieki". Dokuments ar Della Akva parakstu mums ir svarīgākais. Dokuments tika slēpts ilgus gadus – tas ir nepārprotami antisemītisks papīrs un skaidro, kāpēc Pijs XII nenosodīja holokaustu atklāti," pievērsa uzmanību Huberts Volfs.

Dažus mēnešus pēc minētā ziņojuma Romas pāvests nāca klajā, šķiet, ar visvairāk apspriesto Ziemassvētku uzrunu draudzei. Viņš pieminēja "simtiem tūkstošu cilvēku, kuri bez vainas būdami un pēc viena vienīga iemesla – savas nacionalitātes vai rases dēļ – bija lemti nāvei vai pakāpeniskai iznīcināšanai". Tomēr viņš šo frāzi izteica it kā garāmejot, nepieminēja ne vāciešus, ne ebrejus.

Savukārt pāvesta aizstāvji apgalvo, ka viņš tomēr centies iejaukties situācijā: pēc viņa vārdiem, katoļu baznīca izglābusi četrus tūkstošus ebreju no nāves. Tieši pie Vatikāna Eiropā dzīvojošie ebreji vērsušies pēc palīdzības. Taču ar šo pilsētvalsti Hitlers jau 1933. gadā noslēdza pirmo starptautisko līgumu. Pāvesta Pija XII pretrunīgo politiku mēģina skaidrot vēsturnieki. No vienas puses, viņš zinājis, ka notiek ebreju masveida slepkavības, un centies viņiem palīdzēt. No otras puses, viņš ne reizi nav publiski nosodījis par to nacistisko Vāciju.

"Kāpēc pāvests neprotestēja? Viņš rakstīja vācu bīskapiem: "Kur pāvestam jākliedz, tur viņš lemts klusuciešanai." Iespējams, viņš baidījās, ka varētu atkārtoties notikumi Holandē – tur 1942.gadā protestantu un katoļu bīstapi kopīgi protestēja pret vietējo ebreju deportāciju (tā lēma nāvei). Tomēr valstī tik un tā tika arestēti pat katoļticībā pārgājušie ebreji," intervijā RIA Novosti atzīmēja Huberts Volfs.

Vēsturnieki lasa 70 Vatikāna vēstnieku ziņojumus un Pija XII saraksti ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu. Šajos dokumentos pētniekus visvairāk interesē pāvesta atbildes.

"Politisks jautājums"

Pāvesta Pija XII loma Holokaustā interesē ne tikai ebreju kopienu, bet arī katoļus. Kopš 60. gadiem Vatikānā tiek apspriests jautājums par pontifika beatifikāciju – atzīšanu par Godināmo. Tas savukārt paver ceļu pretī viņa kanonizācijai.

Romas pāvesta Pija XII beatifikāciju aktīvi atbalstīja Benedikts XVI. Viena no versijām liecina, ka šī iemesla dēļ viņš iebildis pret arhīvu publikāciju. Viņa pēctecis Svētajā Krēslā Francisks I tomēr noņēmis dokumentiem grifu "aizslepenots līdz 2027. gada oktobrim".

"Beatifikācija – tā ir cilvēka svētuma atzīšana. Tomēr Pija gadījumā ir ļoti spēcīgs politiskais konteksts. Pēc kara attieksme pret viņu bija atšķirīga, lai arī tika apliecināts: pāvests centies aizstāvēt ebrejus, piemēram, gadījumā ar izdzīvojušo Romas kopienu. Turklāt viņa priekšgājējs Pijs XII 1937. gadā nosauca nacionālsociālismu par "vēl nebijuša ļauna rasu pagānisma paveidu"," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja katoļu baznīcas vēsturnieks Aleksejs Judins.

Tomēr atbilde uz galveno jautājumu: kāpēc Pijs XII nenosodīja nacistus, zinot par ebreju masu slepkavībām, vēl ir priekšā. Vatikāns uz laiku slēdzis piekļuvi arhīviem pandēmijas dēļ un nav informējis, kad vēsturnieki varēs tur atgriezties.

Pēc temata

Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem
Putins nosaucis par murgiem mēģinājumus apsūdzēt PSRS par Otrā pasaules kara sākumu
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Tagi:
Hitlers, Vācija, Vatikāns

Galvenie temati