18:30 07 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Pasaulē
Saņemt īso saiti
81

Tika cerēts, ka skandināvu bankas pasargās Baltijas reģionu no finanšu pārkāpumiem, kas ir izplatīti citās bijušajās padomju valstīs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Zviedru bankas Swedbank vadītājs Jens Henriksons atzina bankas kļūdas, raksta Politico.

 "Swedbank neizdarīja pietiekami daudz, lai apturētu naudas atmazgāšanu," sacīja viņš žurnālistiem. "Mēs nepietiekoši labi vadījām iekšējos procesus."

Henriksona atklātā atzīšanās ir daļa no plaša mēroga kampaņas Skandināvijā, kura līdz nesenajam laikam lepojās ar savu neaptraipīto banku reputāciju, bet tagad cenšas tikt galā ar vairāku naudas atmazgāšanas skandālu sekām.

Skandināvijas banku sektors, kurš bija pazīstams ar savu caurspīdīgumu, Baltijas valstīs atļāvās īstenot visnotaļ šaubīgus darījumus.

Henriksons uzstājās žurnālistu priekšā pēc tam, kad Zviedrijas regulators pret Swedbank piemēroja naudas sodu 4 miljardu Zviedrijas kronu (370 miljonu eiro) apmērā par kontroles trūkumu aizdomīgām transakcijām Baltijas valstīs. Ārējais audits, kuru pasūtīja pati Swedbank banka, atklāja līdzīgas problēmas un aprakstīja tās 218 lappušu ziņojumā.

Arī Dānijas lielākā banka Danske Bank tika pakļauta skarbai kritikai par to, ka ļāva lielām naudas plūsmām no Krievijas iziet caru tās filiāli Igaunijā bez nepieciešamajām pārbaudēm.

Eiropas Komisijai, kura gatavo piekto direktīvu naudas atmazgāšanas apkarošanai, kļuva par nepatīkamu pārsteigumu tas, ka tieši skandināvu bankas kļuva par vājo posmu.

Naudas atmazgāšana ir liela varasiestāžu problēma visā pasaulē. Saskaņā ar ANO aprēķiniem, ik gadus tiek atmazgāts no 2% līdz 5% pasaules ekonomikas.

Swedbank ienāca Baltijā 1998. gadā – tā investēja vietējā Hansabank, un nopirka to 2005. gadā, gadu pēc tam, kad Latvija, Lietuva un Igaunija iestājās ES. Danske Bank 2006. gadā nopirka Somijas Sampo Bank kopā ar tās Baltijas filiālēm.

Tika cerēts, ka skandināvu bankas pasargās Baltijas reģionu no finanšu pārkāpumiem, kas ir izplatīti citās bijušajās padomju valstīs. tas, ka šie pārkāpumi tika atklāti godājamo Swedbank un Danske Bank darbībā, ir satraukumu raisoša pazīme tam, ka ES ir nestabila "netīrās naudas" ziņā.

"Mēs nevēlamies redzēt ES vājo posmu, kuru var izmantot noziedznieki," paziņoja pērn toreizējā tieslietu jautājumu eirokomisāre Vera Jurova.

Pirmās aizdomas par to, ka Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēs tiek atmazgāta nauda, parādījās 2017. gadā – par to paziņoja Dānijas un Zviedrijas mediji.

Regulatori Baltijas un Skandināvijas valstīs uzsāka izmeklēšanu kopā ar ASV. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka bankām nāksies taisnoties, Danske Bank un Swedbank pasūtīja ārējo auditu, lai novērtētu problēmas mērogu.

Šī audita rezultāti parādīja, ka problēmas sirds ir tā saucamie "nerezidentu konti" Baltijā. Šie klienti, kuri visbiežāk dzīvoja Krievijā, izmantoja Danske Bank un Swedbank, lai izvestu tiem cauri savus milzīgos aizdomīgos maksājumus: Danske Bank no 2007. līdz 2015. gadam tika atmazgāti aptuveni 200 miljardi eiro, ar Swedbank palīdzību – aptuveni 37 miljardi eiro no 2014. līdz 2019. gadam.

Tās bija šausmīgas ziņas bankām vairāku iemeslu dēļ. Abas bankas cieta zaudējumus tirgus vērtībā, pret Swedbank tika piemērots milzīgs naudas sods, savukārt Danske Bank vēl nezina, cik būs spiesta samaksāt. Abu banku vadītāji zaudēja darbu: 2018. gadā no amata atkāpās Danske Bank vadītājs Tomass Borgens, savukārt pērn tika atlaista Swedbank AB prezidente Birgite Bonesena, pret kuru, saskaņā ar Zviedrijas mediju datiem, var tikt ierosināta krimināllieta.

Reputācijas zaudējumi gan pašām bankām, gan to dzimtajām valstīm arī bija vērā ņemami. Kad izcēlās skandāls ar Swedbank, Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens bija kritis dusmās.

"Tas ir absolūti nepieņemami un iedragā uzticību mūsu finanšu sistēmai," sacīja viņš žurnālistiem. "Tas var sabojāt mūsu valsts reputāciju."

Zviedrijas Akcionāru asociācijas vadītājs Joahims Olsons apsūdz Zviedrijas regulatoru. 2019. gadā viņš paziņoja medijiem, ka, viņaprāt, varasiestādes nepietiekoši ātri reaģēja uz problēmām zviedru bankas Baltijas filiālēs, un pēc tam pazemināja problēmas mērogu.

Šonedēļ Henriksons prezentēja Swedbank pārskatu par šī gada pirmo ceturksni. Kopumā naudas sods un ārējais audits izmaksāja bankai 6,7 miljardus kronu, dēļ kā tā bilance izrādījusies zaudējumus nesoša.

"Nerezidentu kontu" portfelis, kurš, pēc viņa teiktā, atnesa Swedbank vairāku simtu miljonu peļņu, izmaksājis bankai pārāk dārgi, gan finanšu attiecībā, gan reputācijas zaudējumu ziņā.

"Tas bija viens no sliktākajiem bankas biznesa risinājumiem visā tās pastāvēšanas vēsturē," sacīja Henriksons.

Pēc temata

Pulvera muca: globālais parāds sasniedzis 255 triljonus dolāru
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro
Tagi:
nauda, Swedbank

Galvenie temati