20:40 28 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.0977
  • RUB86.3819
Pasaulē
Saņemt īso saiti
81

Pirmā reakcija liecina, ka Baltijas valstu vadība ir nobijusies no iespējamā kara ar Teherānu, taču konflikta eskalācijas gaitā Baltija tajā tiks ievilkta aizvien dziļāk, uzskata eksperts Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. ASV politika Tuvajos Austrumos tuvina lielu karu, kurā Baltijas valstis - ASV sabiedrotās NATO – būs spiestas piedalīties, rakstā RuBaltic.Ru norāda eksperts Aleksandrs Nosovičs, vēsta Sputnik Lietuva.

2.janvāra naktī ASV īstenoja operāciju – aviācijas triecienu Bagdādes starptautiskajā lidostā. Tā rezultātā gāja bojā Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa ģenerālis Kasems Suleimani un Irākas šiītu zemessargu komandiera vietnieks Abu Mahdi al Muhadiss. ASV turēja viņus aizdomās par uzbrukumu vēstniecībai Bagdādē 31.decembrī.

7.janvāra naktī Irāna apšaudīja ASV armijas bāzes Irākā, kur dislocēti Lietuvas un Latvijas kareivji. Abas valstis ziņoja, ka karavīri ir drošībā, neviens nav cietis.

Nosovičs uzskata, ka pašreizējā situācija var novest pe liela kara starp ASV un Irānu. Savukārt šis konflikts paredz, ka tajā piedalīsies abu pušu sabiedrotie.

Taču, pēc eksperta domām, daži ASV sabiedrotie jau izrādījušies ievilkti ASV un Irānas konfliktā, jo abās armijas bāzēs, kam uzbruka Teherāna, bija kareivji no Eiropas, arī no Baltijas valstīm.

"Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdības tagad draudzīgi apgalvo iedzīvotājiem, ka iemesla satraukumam nav. Neviens šo valstu pilsonis nav cietis, visi patlaban ir drošībā. (..) Amerikāņi jau ir ievilkuši Baltiju lielajā konfliktā Tuvajos Austrumos, un, pieaugot spriedzei, tās tiks ievilktas vēl vairāk," raksta Nosovičs.

Eksperts akcentēja, ka Baltijas valstu pienākums ir atbalstīt ASV militārajos konfliktos, kā tas, piemēram, bija Irākā un Afganistānā.

"Starpība ir tā, ka toreiz Baltijai bija itin vienkārši izpildīt sabiedroto pienākumu. Pretinieks nepārprotami bija vājš un cīņas nespējīgs, amerikāņi to gandrīz zibenīgi uzvarēja un okupēja ienaidnieka teritoriju, bet sabiedrotie ieradās, kad viss jau bija beidzies, un jutās drošībā, staigādami NATO amunīcijā iebiedēto civiliedzīvotāju priekšā," atgādināja Nosovičs.

Taču tagad, atzīmēja raksta autors, ASV nāksies sastapties ar Irānu, kas 40 gadus gatavojusies karam ar Vašingtonu.

"Šeit nāksies kartot pa īstam un izliet asinis pa īstam. Vai Baltija ir tam gatava? Spriežot pēc pirmās reakcijas, Viļņa, Rīga un Tallina ir pamatīgi izbijušās un nekaist vēlmē karot ar Irānu par amerikāņiem. Bet vai tad viņiem kāds vaicās?" raksta eksperts.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos ar ārlietu ministru Linu Linkēviču un aizsardzības ministru Raimundu Karobli. Lietuvas līderis nosodīja Irānas uzbrukumu Irākā dislocētajiem ASV un koalīcijas spēkiem. Viņš aicinaja izvairīties no tālākas konflikta eskalācijas un meklēt diplomātiskus risinājumus.

Bez tam Nausēda uzsvēra NATO treniņu misijas uhn ASV vadītās koalīcijas nozīmi Irākā un apstiprināja, ka Lietuva joprojām pildīs savas saistības.

Pēc temata

Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
Irānas raķetes trāpīja ASV militārajām bāzēm Irākā: tur bija kareivji no Latvijas
Irānas varasiestādes iekļāvušas ASV armiju teroristisko organizāciju sarakstā
Latvijas kareivju liktenis Irākā ir atkarīgs nevis no ASV, bet no Dānijas

Galvenie temati