RĪGA, 27. decembris - Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina 20. gadadienai valsts vadībā veltītā projekta ietvaros informācijas aģentūra RIA Novosti apkopoja interviju sēriju ar politiķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un sportistiem, kuri pazīstami ar Putinu ilgus gadus. Intervēto slavenību vidū ir arī Austrijas Ārlietu ministrijas bijusī vadītāja Kārina Knaisle. Viņa pastāstīja, ka uz viņu milzīgu iespaidu atstājusi Krievijas prezidenta runa Vācijas bundestāgā īsi pēc 2001.gada 11.septembra terorakta.
Viņa pastāstīja, ka toreiz Putins uzsvēra: Krievija ir Eiropas valsts, taču, neskatoties uz to, "aukstā kara" stereotipu ietvaros daudzi lēmumi tiek pieņemti bez tās. Tāpēc Eiropai ir jāpaver šie ietvari un jāveido partnerattiecības ar Krieviju, kļūstot par līdztiesīgām pusēm gan Eiropas, gan pasaules arhitektūras aspektā.
Taču, Knaisle ar nožēlu atzīmēja, toreiz Eiropa ignorēja Putina plānus un idejas. Taču viņš ir aizgājis tālu uz priekšu. Bet Eiropa ir vienkārši velti izšķiedusi laiku, nevis gājusi uz priekšu kopā ar viņu.
Filmā "Pasaules kārtība 2018" pats Putins pastāstīja, ka ieceri par Krievijas un Eiropas sadarbību, ko izteicis uzrunā 2001.gadā bundestāgā, smēlies no Vācijas bijušā kanclera Hemuta Kola, kad bijis klāt viņa sarunā ar Sanktpēterburgas mēru Anatoliju Sobčaku.
Jāpiebilst, ka Putins nekad nav atteicies no partnerattiecību idejas ar Eiropu. Pat neskatoties uz visiem uzbrukumiem, ko Eiropa sāk, ASV mudināta. Pat atbildot uz spriedelējumiem par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins vienmēr uzsver: Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.
Iespējams, šī iemesla dēļ liela daļa eiropiešu atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju, par ko liecina Sputnik.Viedokļi aptaujas rezultāti, kurā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši respondentu.
Aptaujas ietvaros Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Francijas iedzīvotāji atbildēja uz jautājumu, vai viņi vēlas politisko un ekonomisko attiecību uzlabošanos ar KF, kas sabojājās sankciju un kontrsankciju rezultātā. Lielākā daļa aptaujāto atbalstīja ES un Krievijas attiecību normalizāciju.
