06:45 12 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1783
  • RUB85.6858
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Atvadas angļu stilā (130)
75

Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko barot un iekārtot darbā, bet Baltijas valstīs esošās rūpniecības nepietiek, lai reintegrētu migrantus, kuri pametuši Lielbritāniju pēc Brexit.

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Pret Eiropu vērsto noskaņojumu Lielbritānijā lielā mērā radīja migrantu pieplūdums no Austrumeiropas. Premjerministrs Boriss Džonsons, Brexit atbalstītājs, uzsver, ka cenšas panākt Londonas iespēju slēgt durvis "nekvalificētiem darbiniekiem no ES, kuri ierodas, lai arī darba viņiem nav".

Pēc Brexit zemu kvalificētajiem darbiniekiem no Austrumeiropas, domājams, nāksies pamest Lielbritāniju un atgriezties mājās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Brexit galvenais mērķis ir attīrīt britu darba tirgu no migrantiem no Austrumeiropas. Brexit galvenais virzītājspēks ir britu vidējā klase, kas nesaprot, kāpēc viņiem nākas pašiem savā zemē konkurēt par savām darba vietām ar atbraucējiem no Austrumeiropas, kuri gatavi strādāt par trīskārt mazāku naudu. Tāpēc zināms skaits Baltijas migrantu būs spiesti pamest Lielbritāniju un pārsvarā atgriezties mājās," paskaidroja Zubecs.

Eksperts atgādināja, ka patlaban virkne valstu nepieņem migrantus.

"To starpā, piemēram, ir Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande, taču tur ir stingra atlase kvalifikācijas līmeņa ziņā un no ekonomikai nestās vērtības viedokļa. Tur nav vajadzīgi cilvēki, kuri vairāk paņems no ekonomikas, nekā ienesīs. Tie, kam ir nauda un vajadzīgais kvalifikācijas līmenis, ir izredzes iekārtoties arī Vācijā un Francijā. Pārējie būs spiesti atgriezties mājās," konstatēja Zubecs.

Migrantu atgriešanās no Lielbritānijas radīs spiedienu Austrumeiropas un Baltijas valstu darba tirgū, atzīmēja eksperts.

"Rūpniecība ir vāja, ar to nepietiks, lai reintegrētu cilvēkus, kuri atgriezīsies. Neko labu Brexit sekas Baltijai nesola. Nevienam nav vajadzīgas liekas mutes, ko vajag barot un iekārtot darbā, norādīja Zubecs.

Aptuvenas aplēses liecina, ka Lielbritānijā dzīvo 90 tūkstoši Latvijas un 85 tūkstoši Lietuvas valstspiederīgo, savukārt plašāko ārvalstnieku kopienu veido Polijas pilsoņi (781 tūkstotis).

Referendums jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016. gada martā. Šķiršanos no ES atbalstīja 51,8% britu, pret to iebilda 48,2%. Sākotnēji Brexit bija ieplānota 2019.gada 29.martā, tomēr valsts parlaments vairākkārt noraidīja valdības ierosinātos darījumus ar Briseli. Lielbritānijas izstāšanās datums atlikts līdz 2020.gada 31.janvārim.

Temats:
Atvadas angļu stilā (130)

Pēc temata

Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Bērni un pusaudži no Latvijas var palikt bez pajumtes pēc Brexit
Kols: Latvijas uzņēmējiem jāsagatavojas Brexit
Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit

Galvenie temati