RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Krievijas vēstniecība Bulgārijā ir nepatīkami pārsteigta saistībā ar Bulgārijas Ārlietu ministrijas paziņojumu par PSRS lomu Otrajā pasaules karā, vēsta RT.
Bulgārijas ĀM aicina Krieviju neatbalstīt "šaubīgo vēsturisko tēzi" par to, ka Padomju Savienības karš pret Hitlera Vāciju bija Eiropas atbrīvošana.
"Mums nevajadzētu aizvērt acis uz to faktu, ka Padomju armija atnesa Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pusgadsimtu ilgas represijas, deformētu ekonomisko attīstību," teikts paziņojumā iestādes mājaslapā.
Tāpat, pēc ĀM domām, tēzi par PSRS Eiropas atbrīvošanu nostāda privilēģijā tikai dažas politiskās aprindas, kas ir iejaukšanās Bulgārijas iekšlietās.
Taču tiek norādīts, ka Bulgārijas ĀM nenoliedz PSRS pienesumu nacisma sagraušanā.
Par šāda paziņojuma iemeslu kalpojusi izstāde "75. gadadiena Austrumeiropas atbrīvošanai no nacisma", kura tika atklāta Bulgārijā 9. septembrī, 1944. gada "Bulgārijas operācijas" gadadienā, kuras laikā Saskaņās armijas daļas ienāca Bulgārijā, savukārt vācu karaspēki to pameta. Līdz 1989. gadam 9. septembris bija Bulgārijas nacionālie svētki.
Krievijas vēstniecība Bulgārijā pauda neizpratni sakarā ar Bulgārijas ārpolitikas iestādes paziņojumu.
"Izstāde par godu Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma 75. gadadienai, kuru mēs prezentēsim 9. septembrī mūsu kultūras un informācijas centra telpās, tika sagatavota ar Krievijas Vēstures biedrības līdzdalību un tās vienīgais mērķis ir iepazīstināt Bulgārijas sabiedrību ar Krievijas krātuvju arhīvu materiāliem. Daudzi no dokumentiem iepriekš nav bijuši zināmi vai arī atslepināti nesen un runā par Sarkanās armijas izšķirošo lomu cilvēces atbrīvošanā no fašisma mēra.
Šai izstādei nav nekā kopīga ar mūsdienu Bulgārijas politisko diskursu vai atsevišķiem politiskiem spēkiem, tādēļ mēs esam zināmā mērā nepatīkami pārsteigti par to, ka tiek pieļauts izteikt kaut kādus oficiālus paziņojumus pirms pašas ekspozīcijas apskatīšanas," teikts vēstniecības Facebook lapā.
Iepriekš daži rietumu līderi arī izteicās negatīvā gaismā par PSRS lomu Otrajā pasaules karā. Tostarp, Lielbritānijas valdības vadītājs Boriss Džonsons pastāstīja, ka 1939. gada septembrī Polija izrādījās "starp fašisma veseri un komunisma laktu". Savukārt Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paziņoja, ka Otrais pasaules karš republikai beidzies pirms 25 gadiem, kad "pēdējie vagoni ar okupācijas spēku tehniku" pameta valsti.
Krievijas vēstniecībā Lielbritānijā pauda izbrīnu saistībā ar Džonsona vārdiem, norādot, ka šāds jautājuma uzstādījums ir nepieņemams. Savukārt Valsts domē, atbildot uz Kaljulaidas paziņojumiem, atgādināja, ka Otrais pasaules karš Igaunijā nevarēja beigties, jo tai tas nebija sācies.
