16:03 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

© AP Photo / Andy Wong
Pasaulē
Saņemt īso saiti
105

Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu.

RĪGA, 12. augusts — Sputnik. Ķīnas Tautas banka samazinājusi juaņa kursu līdz minimālajam 11 gadu rādītājam, lai mīkstinātu Trampa ieviesto jauno sankciju triecienu. Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un lietā tiks likta "smagā artilērija" - ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu. Par to, vai Pekina ir gatava uz ārkārtas soļiem, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Rekordliels kritums

Uz jaunajām muitas nodevām Pekina atbildēja ar valūtas triecienu – 6.augustā nacionālās valūtas kurss tika nolaists līdz septiņām juaņām par dolāru. Tas būtiski vājinās ierobežojošo pasākumu efektu un ļaus Ķīnas precēm noturēties ASV tirgū.

ASV Finanšu ministrija jau paziņoja, ka juaņas cenas krišanās novedīs pie tirdzniecības kara krasas eskalācijas. ĶTR ar nodomu vājina nacionālo valūtu, lai gūtu priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā. Tramps pārmeta Pekinai valūtas manipulācijas. Bet juaņa cena turpināja kristies.

Patiesībā tas nesola neko labu arī ķīniešiem – gaidāma strauja pirktspējas samazināšanās un iekšējā pieprasījuma palēnināšanās. Pekina atzina: juaņa ir cietusi tirdzniecības karā, taču pārmetumus par manipulācijām ar valūtu noliedza. Ķīnas Centrālā banka uzsvēra, ka neplāno juaņas devalvāciju.

Vienlaikus, Francijas banka Societe Generale prognozēja, kurss kritīsies līdz 7,7 juaņām par dolāru. Bankas analītiķi vērtēja, ka tas notiks, ja Tramps īstenos draudus un pacels nodevas no 10 līdz 25 procentiem.

Trumpis piedurknē

Kamēr novērotāji lēš, cik tālu tas aizies, radušās arī citas bažas. ASV ekonomikas lielākais ārvalstu investors – Ķīna – spēj likt lietā galveno ieroci – amerikāņu valsts obligāciju izpārdošanu.

Šis scenārijs parasti tika uzskatīts par nereālu, raksta Bloomberg, kaut vai tāpēc, ka nav nekāds vieglais uzdevums – atrast alternatīvas investīcijas ar vērtspapīriem 1,11 triljonu dolāru apmērā. Taču Ķīnas valūtas cenas straujā krišanās liecina, ka variants ir iespējams.

"Ķīnas rīcībā ir plašs līdzekļu arsenāls, turklāt Pekina strādā ilgākas perspektīvas labā nekā ASV prezidents Dolnalds Tramps," uzskata Jēlas universitātes profesors un Morgan Stanley Asia direktoru padomes bijušais priekšsēdētājs Stīvens Roučs.

Viņš norādīja, ka, izmantojot ierocim savu valūtu, ķīnieši var izvērtēt arī citas iespējas, piemēram, samazināt ieguldījumus valsts vērtspapīros. Tas jau notiek. No lielākajiem rādītājiem – 1,3 triljoniem dolāru 2013.gadā investīcijas ASV valsts parādā samazinājušās par 200 miljardiem, līdz divu gadu minimumam – 1,11 triljoniem dolāru.

Ja Ķīna pēkšņi sāks vērienīgu izpārdošanu, sekas būs katastrofālas. Vērstpapīru masveida izpārdošanas rezultātā to cena kritīsies, sāksies panika obligāciju tirgū un dolāra kurss kritīsies. Taču ir arī pretējā puse: ASV valūtas novājināšanās dēļ sadārdzināsies Ķīnas eksports. Turklāt, atbrīvojoties no ASV vērtspapīriem, Pekina būtiski ierobežos savas iespējas kontrolēt juaņu, ja tirdzniecības karā zudīs visas robežas.

Iet līdz galam

Tātad Pekinas lēmums masveidā pārdot ASV valsts obligācijas tomēr ir maz ticams – to vērtības krišanās nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Taču Ķīna var sākt stratēģisko pārdošanu, kas ļaus, no vienas puses, palielināt peļņu, no otras – visai spēcīgi ietekmēs finanšu tirgus.

Piemēram, 2016.gadā ķīnieši atbrīvojās no obligācijām par 188 miljardiem dolāru (gandrīz 15%), kad juaņa kritās par 7% kapitāla aizplūšanas fonā. Vēlāk daļa valsts parāda tika atkal izpirkta, taču pēc tam izpārdošana atsākās. 5 gadu laikā Pekina ir samazinājusi ASV valsts obligāciju portfeli par 13,8%.

Novērotāji uzskata, ka Ķīna varētu pārdot vērtspapīrus par summu līdz 700 miljardiem dolāru. Ja tirgus jau ir pieradis pie neliela obligāciju apjoma "izmešanas", pārdošanas apjomu pieaugums vedīs pie panika.

"Lielu ASV parāda apjomu pārdošana radīs profesionālo treideru aizdomas, ka tirgū parādījies liels pārdevējs, un tā itin labi var būt Ķīna, - uzskata Eddid Securities and Futures galvenais investīciju stratēģis Džaspersl Lo. – Tās ātri pārvērtīsies par bažām par valsts vērtspapīru un aktīvu cenu ASV dolāros un radīs satricinājumus pasaules finanšu tirgū."

Vienlaikus Tramps aicina Ķīnu nespert atbildes soļus, taču Ķīnas ĀM paziņoja: tirdzniecības karā Ķīna ir gatava "iet līdz galam", lai arī "daži pārāk zemu novērtē mūsu aizsardzības iespējas".

Pēc temata

ASV atradušas "Ķīnas un Krievijas superieroci"
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV
Mediji: Krievija un Ķīna atteikušās no norēķiniem dolāros

Galvenie temati