18:10 23 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1130
  • RUB70.9699
Saule. Foto no arhīva

Temperatūra pacelsies: kāds klimats būs Rīgā pēc 30 gadiem

© CC BY-ND 2.0 / flickr / Tim Samoff
Pasaulē
Saņemt īso saiti
72

Dzeramā ūdens trūkums, meža ugunsgrēki, vētras, virpuļvētras un ekstremāla aukstuma lēkmes: kādus pārsteigumus Latvijas iedzīvotājiem laikapstākļi sagādās nākotnē.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Interesantu pētījumu veikuši Cīrihes Tehniskās universitātes Krautera laboratorijas zinātnieki, raksta BBC krievu dienests.

Viņi novērtēja to, kā globālā vidējo temperatūru izaugsme par 2 grādiem pēc Celsija skalas ietekmēs vidējās vasaras temperatūras 520 pasaules pilsētās. Prognoze tika sastādīta arī Latvijas galvaspilsētai.

Dienvidi nāk ciemos

"Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam Londonā vasaras vidū būs tikpat karsts kā Barselonā, savukārt Riodežaneiro vasara pēc sajūtām atgādinās Havanu. Maskavā jūlijā būs tikpat karsts kā Detroitā, savukārt Sanktpēterburga atgādinās Sofiju. Maksimālā temperatūra vasarā pieaugs attiecīgi par 5,5 un 6,1 grādiem ar vidējo gada temperatūras kāpumu 3 un 2,9 grādi," komentē šo pētījumu BBC.

Termometrs pie loga. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Taču vismanāmākās izmaiņas notiks ziemeļu platumos. Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs vasaras vidējā temperatūra pieaugs par 3,5 grādiem, bet ziemas – par 4,7 grādiem. Un tas jau ir stāsts par mums.

Rīgā, saskaņā ar Šveices zinātnieku prognozēm, līdz 2050. gadam klimats būs tāds, kāds šobrīd ir Vīnē, Austrijas galvaspilsētā. Maksimālā gada siltākā mēneša temperatūra Latvijas galvaspilsētā pēc 13 gadiem pieaugs par 4,8 grādiem pēc Celsija skalas. Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā pieaugs par 2,6 grādiem.

Tallinas klimats, pēc zinātnieku domām, līdz 2050. gadam izrādīsies analoģisks mūsdienu Bratislavai. Gada vidējā gaisa temperatūra Igaunijas galvaspilsētā pieaugs par 2,5 grādiem.

Viļņas klimats atgādinās šodienas Prištinu, Kosovas galvaspilsētu. Gada vidējā gaisa temperatūra Lietuvas galvaspilsētā pieaugs par 3,1 grādu.

Maz kur aukstāk

Mūsdienu Rīga ir visnotaļ auksta vieta. Piecdesmit astoņu Eiropas galvaspilsētu un lielpilsētu sarakstā Latvijas galvaspilsēta ir 12. vēsākā. Gada vidējā temperatūra Rīgā ir vien 6,2 grādi.

Vēsāk, nekā Rīgā, ir vienīgi Viļņā (6 grādi), Tallinā (5,9), Helsinkos (5,9), Maskavā (5,8), Oslo (5,7), Reikjavikā (4,3), Kuopio (3,4), Trumsē (2,9), Oulu (2,7), Arhangeļskā (1,3) un Murmanskā (0,6).

Ja Rīgai pieliek klāt šveiciešu prognozētos papildu 2,6 grādus, tad laikapstākļi Latvijas galvaspilsētā nostāsies blakus mūsdienu vidējai gaisa temperatūrai tādās pilsētās, kā Prāga (gada vidējā gaisa temperatūra 8,4 grādi), Kijeva (8,4), Varšava (8,5), Cīrihe (9,3).

Starp citu, siltākās Eiropas lielpilsētas ir Nikosija (vidējā temperatūra 19,7), Valleta (18,8), Atēnas (18,4), Lisabona (17,5), Monako (16,4).

Velns slēpjas detaļās

Lasītājam var rasties pamatots jautājums: kas tad tajā slikts, ka Rīgā beidzot ienāks vasara un šeit kļūs tikpat komfortabli kā Vīnē?

It kā jau nekas. Bet lieta tajā, ka tik ātras klimata izmaiņas parasti noved pie kaut kādām grūti paredzamām sliktām sekām. Jau tagad, piemēram, visā Latvijā laukos daudzviet izžuvušas akas.

Siltāki laikapstākļi izdarījuši savu. Lauku sētu un piepilsētas namu iedzīvotājiem, kur nav ūdensvada, nākas vai nu padziļināt akas, kad nav lēti, vai arī urbt artēziskos urbumus, kas ir vēl dārgāk – te ir runa par vairākiem tūkstošiem eiro. Šos visnotaļ lielos izdevumus neviens nav plānojis, taču palikt bez ūdens ir vēl nepatīkamāka perspektīva, nekā palikt bez naudas.

Vai arī tāds piemērs. Londona stāv uz māla spilvena, bet ja māls izžūst, tas zaudē savu noturību. Spēcīga lietus ietekmē tas atkal paplašinās izmirkstot. Kā uz to reaģēs Londonas ēkas un tilti?

Zinātnieki saka, ka velns slēpjas klimatiskās detaļās, un šis velns mums gatavo neparedzamas nepatikšanas. Kopā ar temperatūru kāpumu atnāks ekstremālas parādības – meža ugunsgrēki, galējā karstuma periodi, pēkšņas vētras un viesuļvētras, nerunājot jau par sausumu un plūdiem.

"Sevišķi tas skars pilsētas tropu zonā, kaut gan temperatūru izmaiņas tur nebūs tik manāmas, kā mērenā klimata zonās. Neskatoties uz to vairāk nekā 20% pilsētu, tostarp, Manausā, Librevilā, Kualalumpurā, Džakartā, Jangonā un Singapūrā, būs vērojami absolūti jauni klimata apstākļi, ar kuriem iepriekš tur nebija sastapušies," raksta BBC.

Šveices pētījums neņem vērā atsevišķus notikumus, tādus kā karstuma, sausuma un plūdu periodus. Turklāt tur nekas nav teikts par jūras līmeņa celšanos, ar kuru nāksies saskarties daudzām pasaules pilsētām.

Sekas būs

Daudzi skeptiķi šaubās, ka planēta pārdzīvo sasilšanu, apgalvojot, ka tā ir kaut kāda vai nu zinātnieku, vai arī pasaules valdītāju sazvērestība. Taču temperatūru kāpumu oficiāli reģistrējušas neatkarīgas starptautiskas organizācijas.

Plūdi Tjumeņas apgabalā
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Piemēram, ANO Klimata izmaiņu starpvaldību komisija skaita globālo temperatūru kāpumu par 2 grādiem līdz 2050. gadam, salīdzinot ar pirms rūpniecības perioda (1850. – 1900. gads) rādījumu, kad siltumnīcefekta gāzes atmosfērā vēl nebija sākušas mainīt klimatu. Mūsdienās šis kāpums jau ir sastādījis 1 grādu.

Ar esošajiem atmosfēras sildīšanas tempiem – aptuveni 0,2 grādi desmitgadē – temperatūru kāpums laika posmā no 2030. līdz 2052. gadam var sastādīt 1,5 grādus. ANO brīdina, ka šī sliekšņa kāpums var novest pie neparedzamām sekām cilvēces pastāvēšanas liktenī.

Taču jau tagad tiek izteiktas prognozes, ka līdz 2100. gadam temperatūru kāpums sastādīs 2,9-3,4 grādus.

Galvenie temati