07:42 21 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1059
  • RUB70.7748
Kafija

Nesalda dzīve: kādus produktus mēs zaudēsim globālās sasilšanas rezultātā

CC0 / pexels
Pasaulē
Saņemt īso saiti
39

Zivis ar kartupeļiem, glāze alus un tase kafijas ar šokolādīti – drīz vien tādas pusdienas var kļūt ļoti dārgas un nepieejamas.

RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Klimata pārmaiņu rezultātā var pazust daudzi ierasti produkti, raksta BBC. Lūk, ko mēs riskējam zaudēt jau tuvāko gadu desmitu laikā.

1. Kafija un tēja

Kafijas audzēšanai nepieciešami specifiski apstākļi: tropisks klimats, augstkalne, stabila temperatūra un bagātīgi nokrišņi cauru gadu. Tādu vietu uz pasaules kļūst aizvien mazāk. Līdz 2050. gadam globālās sasilšanas dēļ kafijas audzēšanai piemērotās teritorijas saruks aptuveni divkārt, bet līdz 2080.gadam kafijkokiem savvaļā draud izmiršana.

Termometrs pie loga. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tanzānijā, kas ir viens no galvenajiem kafijpupiņu piegādātājiem, pēdējo 50 gadu laikā ražīgums jau divkārt sarucis. Katrs papildu grāds minimālās temperatūras rādītājos kalnos samazina kafijas ražu gandrīz par trešo daļu.

Tiesa, runa nav tikai par globālo sasilšunu, bet arī par citām ekstremālu laikapstākļu izpausmēm, kas veicina slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Piemēram, 2012.gadā kafijas plantācijas Centrālamerikā skāra sēnīšu infekcija, kas iznīcināja 50-85% ražas.

Arī tējai klājas tikpat plāni. Temperatūras un nokrišņu līmeņa pieauguma rezultātā tējas plantāciju platība  dažos reģionos (piemēram, Austrumāfrikā) līdz 2050.gadam samazināsies vairāk kā divas reizes.

Bez tam indiešu zinātnieki konstatējuši, ka laikapstākļi kaitē dzēriena kvalitātei. Musoni nes aizvien bagātīgākas lietavas, kuru dēļ tējas garša un aromāts pavājinās, kļūst izplūdušāks un ūdeņaināks.

2. Konjaks, viskijs un alus

Globālā sasilšana draud atstāt mūs bez konjaka: temperatūra pieaug, vasaras sezona pagarinās, vīnogas nobriest saldākas un vairs nav piemērotas konjaka ražošanai. Protams, ogas var savākt agrāk (pēdējos gados vietējie fermeri ir spiesti tā rīkoties), taču pat pāris karstas nedēļas vasaras sākumā var padarīt visu ražu nepiemērotu destilācijai.

Patlaban lielākie ražotāji cenšas iegūt jaunas, radniecīgas vīnogu šķirnes, kas nobriestu ilgāk un dotu ogām nepieciešamo skābumu, pie tam nezaudējot pazīstamā dzēriena garšu un smaržu. Šiem eksperimentiem tiek tērēti simtiem tūkstošu eiro gadā, taču neviens nevar garantēt, ka tie vainagosies ar panākumiem.

Bēdīgi klājas arī skotu viskija ražotājiem. Tur globālā sasilšana sagādājusi citu problēmu – saldūdens trūkumu. 2018.gada karstajā vasarā un nokrišņu trūkuma apstākļos katastrofāli kritās ūdens līmenis upēs un izsīka strauti. Skotijas viskija ražotāji bija spiesti pārtraukt darbu: vairākums – uz dažām dienām vai nedēļu, daži – gandrīz uz mēnesi.

Lielbritānijas meteoroloģiskais dienests brīdināja, ka pērnais sausums nav izņēmums, tā ir jauna norma. Globālās sasilšanas dēļ karstas un sausas vasaras iespēja salā pieaugusi 30 reizes.

Jau vairākums gadus ūdens trūkums sagādā grūtības arī alus darītājiem visā pasaulē – no Čehijas līdz Kalifornijai. Pie tam alus darītājiem sausums ir vēl sāpīgāks, jo samazina arī apiņu ražu.

3. Zivis ar kartupeļiem

Pazīstamākais britu virtuves ēdiens – fish-and-chips (mīklā cepta zivs ar kartupeļiem frī) arī ir apdraudēts klimata pārmaiņu dēļ. Pie tam izzust var abi tā komponenti – gan zivis, gan kartupeļi.

Sasilšanas dēļ Pasaules okeānā krītas ūdenī izšķīdušā skābekļa saturs. Rezultātā samazinās daudzu, it īpaši lielo zivju izmēri, un līdz 2050.gadam tās var kļūt aptuveni par ceturto daļu īsākas.

Okeāna sasilšana ietekmē arī loma apjomus. Zivju loms pasaulē jau ir krities vidēji par 5%, Ziemeļjūrā – par veselu trešdaļu. Pie tam jūras ūdens aktīvi adsorbē gaisā esošo ogļskābo gāzi un kļūst skābāks, bet tas savukārt traucē vēžu un garneļu cietā apvalka veidošanos.

Arī kartupeļu perspektīvas nav īpaši rožainas. Pērnā gada karstā vasara noveda pie ražas samazināšanās gandrīz par ceturto daļu, vidēji par 3 cm samazinājušies arī kartupeļu izmēri. Klimata koalīcijas nesenais pārskats liecina, ka līdz 2050.gadam trīs ceturtdaļas aramzemju Britānijas salās kļūs nepiemērotas zemkopībai sausuma dēļ.

4. Šokolāde

Daudziem šķitīs, ka šokolāde ir globālās sasilšanas negaidītākais upuris, jo kakao pupiņas aug karstākajā un mitrākajā klimatā, kāds novērojams uz Zemes. Taču vidējās temperatūras paaugstināšnās maina izveidojušos klimata sistēmu, laikapstākļi kļūst ekstremālāki un neprognozējamāki, bet kakao koki ir pārāk jutīgi pret tamlīdzīgām laika pārmaiņām un ļoti prasīgi pret apkārtējo vidi.

Bites. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Агеенко

Normālai kakao pupiņu nobriešanai (pie tam šie koki aug ne tālāk kā 20 grādu attālumā no ekvatora) nepieciešama virkne apstākļu: pastāvīga augsta temperatūra, nemainīgi augsts mitrums, bagātīgi nokrišņi, liels gaismas apjoms cauru gadu, auglīga augsne un aizsardzība no stipra vēja. Tiklīdz tie mainās, krasi samazinās raža. Pēdējo 40 gadu laikā šokolādes koku audzēšanai piemēroto teritoriju platība jau ir sarukusi par 40%.

Nesenie pētījumi liecina, ka globālās sasilšanas dēļ jau 2030.gadā kļūs nerentabli audzēt kakao. Tāpēc ir saprotams, ka lauksaimnieki Āfrikā un Indonēzijā atsakās no kakao kokiem un izvēlas citu specializāciju – palmu eļļu vai kaučuku. Pēc 40 gadiem vidējā temperatūra Ganā un Kotdivuārā (abas valstis nodrošina divas trešdaļas kakao eksporta pasaulē) pieaugs par 2 grādiem. Faktiski, līdz ar to tiks pielikts punkts šokolādes industrijai.

5. Zemesrieksti

Arī zemesriekstiem ražas nobriešanai vajadzīgs stabils klimats un virkne ierastu laikapstākļu, kuru mazākais pārkāpums katasrofāli ietekmē ražu. Zemesriekstiem vajadzīgi pieci mēneši stabili silta laika un 500-1000 mm nokrišņu. Ja lietus būs pārāk maz, zemesriekstu sēklas vienkārši neizdīgs, ja pārāk daudz – pārklāsies ar pelējumu un saslims. Karsta un saulaina vasara viegli izkaltēs maigos asnus, un augs nedos nekādu ražu.

Pēc temata

Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi
UNESCO ziņojums: cilvēkiem visā pasaulē vajadzīgs dzeramais ūdens
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Lauksaimnieki Lietuvā pārdomā modificētu kultūru audzēšanas iespējas

Galvenie temati