RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Krievu diskriminēšanai Austrumeiropā, tostarp arī Igaunijā un Latvijā, ir jāpieliek punkts. Ar šādu aicinājumu 41. ANO Cilvēktiesību padomes sesijā uzstājās Krimas pārstāvji, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc Krimas valdības vicepremjera Georgija Muradova sacītā, ANO sesijā Ženēvā Krimas pārstāvju delegācija ieradās kā eksperti no nevalstiskas organizācijas.
"Mūsu uzstāšanās skara, pirmām kārtām, situāciju ar pret Krieviju vērsto histēriju un to, ka antikrievisms kļūst par sava veida jaunu rasisma formu. Tas ir ļoti svarīgi," pastāstīja Muradovs komentārā RIA Novosti.
Krimas valdības pārstāvis paziņoja, ka savās uzstāšanās delegācijas locekļi aicināja atrisināt problēmu ar nacionālo minoritāšu diskrimināciju Baltijas valstīs, izmantojot Krimas pieredzi.
Muradovs atgādināja, ka pēc pussalas atgriešanās Krievijas sastāvā valsts valodas statusu Krimā ieguva gan krievu, gan ukraiņu, gan Krimas tatāru valoda. Turklāt politiķis uzsvēra, ka Krimas tatāru un ukraiņu pārstāvji ir praktiski visu varas struktūru sastāvā.
"Mēs minējām šo piemēru un teicām, ka mēs pieprasām, lai krieviem Baltijas valstīs, pirmām kārtām Igaunijā un Latvijā, kur to skaits ir pietiekami liels – no ceturtās līdz trešajai daļai iedzīvotāju, kā arī Ukrainā, kur krievu un krievvalodīgo ir ne mazāk par pusi iedzīvotāju, tiktu sniegtas tādas pašas tiesības, kā mēs sniedzam Krimas tatāriem un ukraiņiem Krimā," paziņoja Muradovs.
Lai gan krievu nacionālā minoritāte Latvijā un Igaunijā ir vislielākā (vairāk nekā 25%), krievu valodai šajās valstīs ir svešvalodas statuss, līdzīgi tām valodām, kuras prot cilvēku desmiti vai pat atsevišķi iedzīvotāji.
Turklāt desmitiem tūkstošiem šajās valstīs piedzimušajiem un visu dzīvi nodzīvojušajiem cilvēku ir atņemta iespēja automātiski iegūt Igaunijas un Latvijas pilsonību, kas liedz viņiem tiesības tikt pārstāvētiem pašvaldības un valsts likumdošanas iestādēs, kā arī piedalīties nacionālo parlamentu un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās.
