National Interest pastāstīja, kā lietuvieši gatavojas "karam" ar Krieviju

© Sputnik / Sergey MelkonovВоеннослужащие Литовской армии выполняют упражнение с макетом автомата
Военнослужащие Литовской армии выполняют упражнение с макетом автомата - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Lai gan Krievijas vadība vairākkārt uzsvērusi, ka tai nav nekādu agresīvu plānu attiecībā uz kaut kādām valstīm, Lietuva turpina gatavoties hipotētiskajam karam ar kaimiņu. Amerikas žurnāls National Interest parādīja visu tur valdošās pret Krieviju vērstās histērijas nopietnību.

RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Amerikas žurnāls National Interest izanalizēja, kā mazā Lietuva gatavojas maz iespējamam (saskaņā ar pašu izdevuma autoru vērtējumu) karam ar austrumu kaimiņu.

Krievija vairākkārt paziņojusi, ka tai nav nekādu agresīvu plānu attiecībā uz republiku, taču Lietuvas vadība paliek uzticīga savam rusofobijas kursam.

Raksta autors norāda, ka Lietuvu uztrauc Krievijas armijas modernizācija un aizsardzības spējas pastiprināšanās Kaļiņingradas apgabalā. Republikas vadība raizējas, ka Krievija var izdarīt spēcīgu sauszemes triecienuzbrukumu no austrumiem, vai no Baltkrievijas teritorijas, nepieciešamības gadījumā iesaistot 120 tūkstošus cilvēku no Rietumu militārā apgabala, tostarp tanku armiju.

Корвет Стойкий во время выхода кораблей Балтийского флота в море - Sputnik Latvija
Tā ir tikai aisberga virsotne: National Interest stāsta par KF Baltijas flotes spēku

Savukārt Lietuva, saskaņā ar izdevuma vērtējumu, ir spējīga mobilizēt vien 14 tūkstošus sauszemes un jūras karaspēkos. Tāpat republika var rēķināties ar apmēram 5 tūkstošu brīvprātīgo palīdzību un nedaudz vairāk nekā tūkstoti NATO karavīru.

Tomēr materiāla autors uzsver, ka hipotētiska kara gadījumā lietuvieši būs spiesti ieņemt aizsardzības pozīciju un gaidīt alianses palīgspēkus.

Savu aizsardzības spēju palielināšanas nolūkos, teikts National Interest rakstā, mazā Lietuva pēdējo sešu gadu laikā trīskāršojusi savu militāro budžetu, kurš šobrīd jau pārsniedz 2% no IKP. Šī nauda lielākoties tiek tērēta sauszemes karaspēku kaujas gatavības uzlabošanai.

Tāpat valsts vadība strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, kura ir nepieciešama ātrai NATO papildspēku pārmešanai republikas teritorijā.

No 2016. gada NATO pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma dislocējusi reģionā daudznacionālos spēkus, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. Tāda alianses militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādas agresīvas darbības Baltijas reģionā, tomēr NATO darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai stiprinātu savu robežu drošību.

Ziņu lente
0