15:36 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Bites. Foto no arhīva

Kamenes pamet Ameriku. Laukus apputekšņos droni

© Sputnik / Игорь Агеенко
Pasaulē
Saņemt īso saiti
75

Gadsimta sākumā ASV ievēroja, ka būtiski samazinājies medus bišu skaits. Entomologi ziņoja, ka stropu skaits ir divkārt mazāks nekā XX gs. vidū.

RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Lielākā daļa pasaulē audzēto lauksaimniecības kultūru ir atkarīga no kukaiņiem, kas spēj apputekšņot augus, pārsvarā – no bitēm un kamenēm. Daudzām šo kukaiņu sugām draud izmiršana, un zinātnieki šādus brīdinājumus publicē jau sen. Par iemeslu tiek uzskatīti pesticīdi, klimata pārmaiņas, parazīti. Protams, bites ir jāsaglabā, taču pagaidām nav saprotams, kā to paveikt, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Herbicīdu un pesticīdu ēra

Gadsimta sākumā ASV ievēroja, ka būtiski samazinājies medus bišu skaits. Entomoloģe Marla Spivaka no Minesotas universitātes ziņoja, ka stropu skaits ir divkārt mazāks nekā XX gs. vidū. Viņa ir pārliecināta, ka problēmas radušās pēc Otrā pasaules kara, kad mainījās lauksaimniecības metodes.

Fermeri vairs nesēj āboliņu un lucernu, sākuši aktīvi izmantot herbicīdus, lai panāktu nezāļu skaita samazināšanos, kuru vidū virkne augu veidoja bišu uztura avotu. Situāciju negatīvi iespaidojusi arī aizraušanās ar monokultūrām – lielās platībās tiek audzēta vienas vai divu šķirņu kukurūza vai soja. Veidojas "pārtikas tuksnesis" bitēm. Lai nodrošinātu tām nepieciešamos putekšņus, stropi jānogādā valsts otrā malā.

Nesenais pētījums, kurā piedalījās arī Spivaka, veikts ar mērķi konstatēt, kādas ķimikālijas bitēm ir visbīstamākās. Četrus gadus zinātnieki ņēma putekšņu un vaska paraugus sešās dravās ASV. Veicot aptuveni 1700 analīzes, viņi identificēja 91 sintētisko savienojumu. Pārsvarā to vidū bija pesticīdi un to sairuma produkti.

Lielākais ķimikāliju saturs konstatēts putekšņos – vērtīgajā olbaltumvielu avotā, ko uzturā izmanto bites un kamenes. Parasti tajos atrasts atrazīns, kumafoss, hlorpirifoss. Deva ir būtiski zemāka par letālo, taču vairāki paraugi būtiski cietuši insekticīdu rezultātā.

Līdzīgi rezultāti saņemti Itālijā. Speciālisti, kuri trīs gadus kontrolēja 53 stropus, ziņoja, ka aktīvajā apputekšņošanas periodā putekšņos konstatētas 18 dažādas ķimikālijas. Bīstamas devas konstatētas vismaz 13% analīžu.

Agresīvu parazītu uzbrukums

Riska faktoru veido arī parazīti un vīrusi. Par pasaulē izplatītāko medus bišu Apis mellifera bojāeju atbildīgi ir divi vienkāršākie organismi — Nosema apis un Nosema ceranae.

Valda uzskats, ka Nosema ceranae ir jauns patogēns veids, kas izspiež Nosema apis (tā pazīstama jau vismaz simt gadus). Jaunais parazīts tika aprakstīts tikai 90. gados Urugvajā, pēc tam – arī ASV. Tā sporas ir mazāk dzīvotspējīgas un, principā, tā izplatībai nevajadzēja būt īpaši plašai. Taču speciālisti no Tjumeņas un Sanktpēterburgas konstatēja, ka šīs mikrospirīdijas lieliski jūtas arī mērenā klimatā un "apguvušas" pat Sībīriju, kur ziemā novērojams stiprs sals.

Voroņažas valsts universitātes zinātnieki, kuri tāpat veica putekšņu pētījumus, atzīmēja, ka patogēni ietekmē apputekšņotāju kukaiņu imunitāti, attīstības ātrumu un uzvedību.

Iespējams, ar patogēnām baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un rauga sēnītēm piesārņotie putekšņi ir kameņu izmiršanas galvenais cēlonis. Dažu šo kukaiņu sugu populācija Ziemeļamerikā pēdējo divdesmit gadu laikā kritusies par 96%, būtiski samazinājies to dzīves reģions.

Bišu ieguldījums pasaules ekonomikā

2016. gadā liels zinātnieku kolektīvs no Eiropas, Dienvidamerikas un Austrālijas izanalizēja tobrīd pieejamos datus par bišu populācijas stāvokli pasaulē un secināja, ka to izmiršana apdraud ekonomiku un cilvēka labklājību.

Nosaukti arī kukaiņiem apputekšņotājiem letālie faktori: intensīva lauksaimniecība, klimata pārmaiņas, pesticīdi un ĢMO, kontrolētā apputekšņošana, patogēni un svešas sugas.

Zinātnei pazīstami divdesmit tūkstoši bišu sugu. Cilvēks izmanto tikai piecdesmit sugas, 12 no tām – audzēto kultūru apputekšņošanai. Lielākā daļa no 107 augiem, uz kuriem balstās lauksaimniecība ir atkarīga no apputekšņošanas. Šīs kultūras veido lielāko daļu mūsu uztura, tās kalpo par A un C vitamīnu, mikrouzturvielu, kalcija, fluorīdu un folijskābes avotu.

Tātad nākotnē bišu izmiršanas dēļ riska grupā nonāks reģioni ar A vitamīna deficītu. Iespējams slimību, piemēram, sirds išēmiskās slimības gadījumu skaita pieaugums, ko viegli novērst ar pareizu uzturu.

Īpaši liela nozīme lauksaimniecībā apputekšņošanai ir Ķīnā, Indijā, Dienvidaustrumāzijā, Vidusjūras reģionā. Bites nepieciešamas arī tādiem vērtīgiem augiem kā kakao, mandeļkokiem un kafijas kokiem.

Apputekšņojamo kultūru audzēšanā nodarbināts liels skaits cilvēku, it īpaši nabadzīgās valstīs. Ar to sevi nodrošina kopienas un ciltis, kas mīt vismaz piecdesmit valstīs.

Jāņem vērā arī tas, ka apputekšņojamie augi nodrošina izejvielas medicīnai, biodegvielai, audumu ražošanai, konstrukcijas materiālu, mūzikas instrumentu industrijai. Jāpatur prātā arī tas, kādas pēdas bites atstājušas visas pasaules poēzijā, literatūrā un mākslā.

Apputekšņotājs ar motoriņu

Izskanējusi ideja aizvietot bites ar droniem. Rakstu, ko pirms diviem gadiem publicēja zinātnieki no Lietišķo zinātņu un tehnoloģiju nacionālā institūta (Japāna) par mākslīgo apputekšņotāju izstrādāšanu, radīja plašu atbalsi.

Inženieri pielīmējuši dronam vilnas gabaliņu, kas klāts ar šķidro jonu gelu, imitējot bites mitrās ķepiņas. Drons, lidojot pāri lilijai, skāra tās putekšlapas un savāca putekšņus. Pēc tam tas devās pie nākamā zieda.

Gadu vēlāk amerikāņu mazumtirdzniecības gigants Walmart iesniedza "mākslīgās bites" – drona-apputekšņotāja patentu. Izmantojot kameras un pārvietošanās detektorus, automāts identificē nepieciešamos augus, savāc putekšņus un apputekšņo tos.

Pēc temata

Somu biškopji cenšas radīt pret aukstumu noturīgu bišu sugu
Neēd, bīstami: Baltijas zivju organismā konstatētas nāvējošas vielas
Latvijā izstrādāta pirmā biškopju mobilā lietotne ar balss vadību
Pašmāju āboli un kartupeļi Latvijā satur pesticīdus

Galvenie temati