RĪGA, 11. maijs – Sputnik. Starpvaldību zinātniski politiskā platforma bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem (IPBES) veikusi plašu pētījumu, kurā demonstrēja, kā cilvēka darbība mainījusi planētu pēdējo 50 gadu laikā, vēsta RIA Novosti.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 400 zinātnieki un eksperti, kuri trīs gadus vāca un analizēja datus vairāk nekā no 15 tūkstošiem zinātnisko un valsts informācijas avotu.
Rezultātā zinātnieki noskaidroja, ka patlaban aptuveni miljonam dzīvnieku sugu draud izmiršana, lokālo sugu skaits uz sauszemes sarucis par 20 procentiem. Piemēram, pilnīga izmiršana draud 40% amfībiju, 33% koraļļu un trešajai daļai jūras zīdītāju.
Tāpat noskaidrojies, ka vairāk nekā trešā daļa sauszemes virsmas un 75% saldūdens krājumu nepieciešami lauksaimniecībai un lopkopībai. Ik gadus uz planētas tiek iegūti aptuveni 60 miljardi tonnu atjaunojamo un neatjaunojamo resursu, kopš 1970. gada trīskārt pieaugusi lauksaimniecības produkcijas ražošana, par 45% pieaudzis neapstrādātas koksnes sagatavošanas apjoms. Pie tam Zemes virsmas kopējā produktivitāte 50 gadu laikā samazinājusies par 23%.
Pētnieki aplēsuši, ka okeāna ūdeņos ik gadus tiek izmestas 300-400 tonnas smago metālu un dažādu toksisku rūpniecības atkritumu. Rezultātā Pasaules okeānā izveidojušās aptuveni 400 "mirušās zonas", kuru kopējā platība sasniedz aptuveni 245 tūkstošus kvadrātkilometru (tā ir lielāka nekā Lielbritānijas teritorija). Kopš 1992. gada dubultojusies pilsētu platība.
Zinātnieki ziņo, ka rezultātā aptuveni 300 miljonus cilvēku būtiski apdraud plūdi un viesuļvētras, un līdz 2050. gadam šis planētai negatīvais process diezin vai apstāsies.
Pētījuma vadītājs Roberts Votsons konstatēja, ka cilvēce grauj savas ekonomikas pamatus, iznīcina eksistences līdzekļus, kaitē pārtikas drošībai un savai veselībai".
Tomēr, pēc viņa domām, procesu iespējams apturēt, ja tiks veikta fundamentāla sabiedriskā reorganizācija, kas skars "tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos faktorus, ieskaitot paradigmas, mērķus un vērtības".
