RĪGA, 1. maijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps pārmet Berlīnei nevēlēšanos tērēt lielāku naudu NATO vajadzībām, taču jāpatur prātā tas, ka Vācija uzņēmusies alianses bataljona vadību Lietuvā – bundesvēra kareivji atrodas vien 100 kilometru attālumā no Krievijas robežas, un tas liek viņiem nervozēt. Tā vāciešus attaisnoja avīzes Die Welt žurnālists. Rakstu pārpublicēja InoTV.
Aprīļa sākumā ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu īsti pirms NATO valstu ārlietu ministru tikšanās. Sarunas gaitā Tramps pauda neapmierinātību ar to, ka alianses locekļi netērē aizsardzībai tikpat daudz kā ASV. Piemēram, viņš kritizēja Vāciju, kas tērē tikai aptuveno 1% IKP, bet ASV – 4,3%.
Pēc Die Welt žurnālista domām, ASV kritika ir pārlieku stingra, Vašingtona neņem vērā to, ka Vācija vada NATO bataljonu Lietuvā, kas iespiesta starp labi bruņoto Krievijas eksklāvu – Kaļiņingradas apgabalu un Maskavas sabiedroto – Baltkrieviju. Vācija šeit atrodas kopš 2017.gada un pilda savas saistības NATO priekšā īpaši rūpīgi, apgalvoja autors.
Bundesvēra karavīri nespriedelē par lielo politiku un AV kritiku, - viņi pilda pavēles, izvairās no politiskām diskusijām un vienkārši grib "darīt savu darbu", teikts rakstā. Šim nolūkam viņiem nepieciešams atbilstošs ekipējums, un Lietuvā tas ir. Tāpēc šī ir paraugmisija no Vācijas viedokļa.
Bundesvēra dislokācijas galvenā vieta ir Ruklas pilsēta, taču VFR kareivji līdz ar NATO bataljona karavīriem no citām valstīm piedalās mācībās arī citos valsts rajonos. Patlaban organizētas 36 stundas ilgas mācības Pabrades pilsētas rajonā. Tuvākajās dienās alianses kareivji vēl divas reizes organizēs šos manevrus, turklāt uzbrucēji un aizsargi mainīsies lomām.
Mācībām pie Baltkrievijas robežas bundesvērs iekārtojis nometni "Adrians Rons" – tā nosaukta par godu kareivim, kurš gāja bojā mācībās oktobrī – viņam uz galvas nokrita koka zars.
Lietuvā nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka uz Vāciju var paļauties. Kareivji no Nīderlandes, kuri imitēja uzbrukumu vācu pozīcijām iepriekšējās mācībās, pauda atzinīgu viedokli par kolēģiem. Savukārt vācieši bieži stāsta par to, kā lietuvieši Ruklā priecājas par vācu karavīru dislokāciju, bilda Die Welt.
Pēdējos gados militāri politiskais bloks NATO aktīvi paplašina klātbūtni pie Krievijas robežas, aizbildinoties ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".
Maskava jau vairākkārt paziņojusi, ka nekāda gatavošanās uzbrukumam Krievijā nenotiek, tās militārā doktrīna paredz aizsardzību, nevis uzbrukumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka Rietumos tas ir labi zināms, taču mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots, lai paplašinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežas.
