08:07 15 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB69.9930
Sputnik

EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu

© Sputnik /
Pasaulē
Saņemt īso saiti
75

Pēdējo gadu laikā Krievijas medijiem kļūst aizvien grūtāk strādāt Rietumos. Tā, piemēra, Baltijas valstu varasiestādes neizsniedz akreditāciju Krievijas žurnālistiem un atsakās runāt ar viņiem.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. EDSO pārstāvis mediju jautājumos Arlems Dezirs nosauca situāciju ar starptautisko aģentūru Sputnik Frnacijā un Baltijā par nepieņemamu un solīja sadarboties, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Starptautiskās informāciju aģentūras "Rossija segodņa" komunikāciju direktoru Petru Lidovu-Petrovski.

Iepriekš Lidovs-Petrovskis tikās ar Dezīru EDSO konferences "Žurnālisti zem uzbrukuma: drauds mediju brīvībai" ietvaros. "Rossija segodņa" pārstāvis pastāstīja par problēmām Francijā, kura varasiestādes aizliedza ierēdņiem sarunāties ar Sputnik žurnālistiem.

Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana
© Sputnik / Владимир Трефилов

"Un problēmas Baltijā, tostarp Latvijā un Igaunijā, kur mūsu žurnālisti tiek pakļauti draudiem, pastāv ļoti nepatīkamā klimatā. Mēdz būt gadījumi, kad drošības dienesti izsauc viņus uz sarunām… Dezīrs piekrita, ka tas viss ir nepieņemami, solīja turpināt monitoringu un sadarbību," citē aģentūra Lidovu-Petrovski.

Pēdējo gadu laikā Krievijas medijiem kļūst aizvien grūtāk strādāt Rietumos. 2017. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā teikts par "nepieciešamību pretoties Krievijas medijiem", savukārt par galvenajiem draudiem ir nosaukti Sputnik un RT.

Tā, piemēram, Baltijas oficiālās varasiestādes cenšas traucēt Krievijas mediju darbam, atsakās sarunāties, ierobežo piekļuvi oficiāliem pasākumiem un rada citus šķēršļus. Pēc Sputnik Igaunija galvenās redaktores Jeļenas Čeriševas sacītā, ierēdņiem tiek aizliegts sarunāties ar Sputnik.

Lietuvā viens no pēdējiem Krievijas mediju apspiešanas piemēriem ir atteikšanās ielaist žurnālistus uz "13. janvāra lietas" spriedumu paziņošanu, par kuras apsūdzētajiem kļuvuši apmēram 60 Krievijas pilsoņi. Lietuvas varasiestādes aizliedza piekļuvi, tostarp Pirmā kanāla, RT, RIA Novosti un izdevuma "Izvestija" pārstāvjiem.

Kā pastāstīja starptautiskās ziņu aģentūras Ruptly ārštata korespondents, tiesu procesu filmēšanai Lietuvā nekad nav bijusi nepieciešama akreditācija, taču 27. martā policisti pārbaudīja gribētājus iekļūt tiesas ēkā pēc kaut kādiem "sarakstiem", kurus žurnālistam neviens neuzrādīja. Pēc ārštata korespondenta sacītā, visa pie tiesas pavadītā laika garumā viņš nebija redzējis, ka iekšā "ielaistu kaut vienu Krievijas telekompāniju".

Pēc temata

Margarita Simoņana: Ofcom pierādījis, ka ir ierocis cīņā pret nepatīkamiem medijiem
"Dara, ko grib": sociālie tīkli par RT un interviju Latvijas televīzijas studijā
Margarita Simoņana par Sputnik žurnālistu saraksta publikāciju: "Sveicu 1933. gadā"
Simoņana: tikai muļķis ticēs Facebook "liberālismam"

Galvenie temati