07:19 19 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1250
  • RUB71.9719
Osvencimas koncentrācijas nometnes vārti ar uzrakstu Darbs dara brīvu

Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena

© Sputnik / Борис Игнатович
Pasaulē
Saņemt īso saiti
22

Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena tiek atzīmēta 11. aprīlī par godu Būhenvaldes gūstekņu dumpim; no 18 miljoniem nacistu nāves nometņu gūstekņiem 11 miljoni tika iznīcināti.

Ik gadu 11. aprīlī tiek atzīmēta Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena (International Day of Fascist Concentration Camps Prisoners Liberation), kura noteikta starptautiskā Būhenvaldes koncentrācijas nometnes gūstekņu dumpja piemiņai, kurš notika 11. aprīlī, raksta RIA Novosti.

Koncentrācijas nometnes ir lielu cilvēku masu uzturēšanas vietas, kuri apcietināti pēc politiskām, sociālām, rases, reliģijas un citām pazīmē.

Plaša koncentrācijas nometņu izplatība notika fašistu Vācijā. Tajās, parasti, tika turēti antifašisti, pirmām kārtām komunisti, sociāldemokrāti, arodbiedrību aktīvisti, kā arī personas, kuras tika vajātas pēc rases, reliģijas, sociāliem un citiem motīviem.

Pirmā koncentrācijas nometne Vācijā tika izveidota netālu no Dahavas 1933. gada martā. Otrā pasaules kara sākumā Vācijas cietumos un koncentrācijas nometnēs atradās 300 tūkstoši vācu, austriešu un čehu antifašistu. Sekojošajos gados Hitlera Vācija tās okupētajās Eiropas valstu teritorijās izveidoja milzīgu koncentrācijas nometņu tīklu, kuras tika pārvērstas organizētas sistemātiskas miljonu cilvēku slepkavošanas vietās.

No 18 miljoniem gūstekņu 11 miljoni tika iznīcināti 14 tūkstošos nāves punktos – nometnēs, cietumos, geto. Vienas Aušvicas koncentrācijas nometnes iznīcināšanas projekta jauda sastādīja līdz pat 30 tūkstošiem cilvēku dienā. Līdz pat 20% no vispārējiem Otrā pasaules kara cilvēku zaudējumiem veido bērni.

Viena no lielākajām nacistu koncentrācijas nometnēm bija Būhenvalde, kura sāka darboties 1937. gadā netālu no Veimāras pilsētas (Vācija). 1945. gadā tai, saskaņā ar dažādiem datiem, bija no 66 līdz 130 filiālēm un ārējām darba komandām.

Vislielākās bija: "Dora" (netālu no Nordhauzenas, Vācija), "Laura" (netālu no Zālfeldes, Vācija) un "Ordrufa" (Tīringenē, Vācija), kur tika montētas lidmašīnas-lādiņi FAU. Nometnes pastāvēšanas laikā (1937.-1945. gads) apmēram 239 tūkstoši cilvēki bija tās gūstekņi. Sākumā tie bija vācu antifašisti, pēcāk, Otrā pasaules kara laikos, – daudzu citu tautību pārstāvji. Nometnē gūstekņus pakļāva spīdzināšanai, noziedzīgiem medicīniskiem eksperimentiem, viņus turēja badā, izmantoja lielu rūpniecības firmu īpašnieki.

Būhenvaldē tika iznīcināti vairāk nekā 56 tūkstoši 18 tautību cilvēku, tostarp 19 tūkstoši padomju karagūstekņu.

Nometnē darbojās antifašistu Pretošanās grupas. 1945. gada 11. aprīlī Būhenvaldes ieslodzītie, uzzinot par sabiedroto karaspēku tuvošanos, sacēla dumpi, atņēma ieročus un sagūstīja apmēram 200 apsargu un pārņēma nometnes vadību savās rokās. 12. aprīlī nometnē ienāca amerikāņu karaspēki.

Vācijas koncentrācijas nometņu sistēma tika likvidēta kopā ar hitlerisma sagraušanu un nosodīta Nirnbergas Starptautiskā kara tribunāla spriedumā kā noziegums pret cilvēci.

1988. gada 22. jūnijā tika izveidota Starptautiskā bijušo nepilngadīgo fašisma gūstekņu savienība. Organizācija ir pasaulē vienīgā strukturētā Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Igaunijas, kā arī Bulgārijas pilsoņu sabiedriskā apvienība, kuri bērnu vecumā izgājuši cauri koncentrācijas nometnēm, geto, cietumiem un citām piespiedu uzturēšanas vietām, kuras izveidoja nacistiskā Vācija Trešā Reiha, tā sabiedroto un PSRS un citu Eiropas valstu okupētajās teritorijās.

Dibināšanas brīdī Starptautiskās bijušo nepilngadīgo fašisma gūstekņu savienības sastāvā bija apmēram 1,2 miljoni bijušo nepilngadīgo gūstekņu. 2018. gadā to skaits bija 300 tūkstoši.

Starptautisku fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas dienu visā pasaulē atzīmē ar atceres pasākumiem, bojāgājušo piemiņu, viņu atmiņas piemiņu, ziedu nolikšanu kapos un fašisma upuru apbedījumu vietās.

Materiāls sagatavots uz atvērtu informācijas avotu pamata

(Papildu avots krievu valodā: Военная энциклопедия. Председатель Главной редакционной комиссии С.Б. Иванов. Воениздат. Москва. В 8 томах, 2004 г.)

Pēc temata

Tas ir svarīgi Latvijai: "Atmiņas minūte" Salaspilī – visiem, kam nav vienalga
Aizmirst nedrikst: visā pasaulē atceras holokausta upurus
Naciķu slēptie sapņi: simt krievi nobeigti, 30 tūkstoši iespundēti koncentrācijas nometnēs
Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks

Galvenie temati