09:17 17 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
Mācību stunda skolā

"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
150

2017. gadā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka visās skolās tiek ieviestas obligātās dzimumaudzināšanas nodarbības.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Lielbritānijas skolās iedegušies strīdi starp skolotājiem un konservatīviem vecākiem, kuri iebilst pret seksuālās audzināšanas mācību. Cita starpā britiem nepatīk, ka viņu dēliem un meitām vecumā no 4 līdz 11 gadiem stāsta par viendzimuma attiecībām, sekstingu un uzmākšanos. Vācijā izveidojusies par šādām nodarbībām sašutušu vecāku kustība. Par to, kā Eiropā māca skolēnus, portālā RIA Novosti pastāstīja Ksenija Meļņikova.

"Mēs sūtām bērnus skolā, lai viņi mācītos matemātiku"

Pie kādas skolas Birmingemas pilsētā bieži pulcējas vecāki. Dažkārt – pat vairāk nekā trīs simti cilvēku. Lielākā daļa nes plakātus ar lozungiem "Izglītība, nevis audzināšana", "Lai bērni paliek bērni". Lielākā daļa vecāku ir musulmaņi, taču sastopami arī konservatīvie kristieši. Viņus vieno nepatika pret seksuālās audzināšanas nodarbībām, ko spiestas apmeklēt viņu atvases.

"Mēs drīzāk pametīsim Lielbritāniju, nekā ļausim bērniem mācīties skolā, kur stāsta par gejiem un lesbietēm," – daudzi sauc. Tiesa, spriežot pēc plašajiem vecāku mītiņiem, daudzi demonstranti pagaidām dod priekšroku dzīvei Apvienotajā Karalistē.

Šī mācību iestāde ir viena no prestižākajām Birmingemā, taču vecāki ir neapmierināti ar to, ka viņu bērni no 5 gadu vecuma apgūs tādus jēdzienus, kā "laulība", "rase", "reliģija", "grūtniecība", "maternitāte", "kontracepcijas līdzekļi" un "dzimumsakaru ceļā iegūstamas infekcijas". Un vēl – seksuālās orientācijas, dzimuma maiņas un civilās partnerības tēmas.

"Es gribu, lai skolā pārtrauktu stāstus par homoseksuālismu, jo islāms to aizliedz. (..) Tas ir absolūti nepareizi. (..) Mēs nesūtām bērnus skolā, lai viņi uzzinātu par LGBT pārstāvjiem. Mēs sūtām viņus skolā, lai viņi mācītos matemātiku, ķīmiju un angļu valodu," – bija sašutusi kāda musulmane.

Daudzi vecāki izņēmuši bērnus no mācību iestādes. Taču skolas vadība neplāno mainīt politiku – pēc viņu domām, bērniem ir jāiepotē tolerances pamati no agra vecuma. Šiem nolūkiem viņiem no 6 gadu vecuma lasa grāmatas par viendzimuma attiecībām "Māmiņa, mamma un es", "Karalis un karalis".

Семья Рукабер в Карлсруэ
© Фото : из личного архива семьи Рукабер

Homofobijas apkarošanas programmas autors ir skolas direktora vietnieks, atklāts gejs Endrjū Mofats. 2017. gadā par ieguldījumu izglītībā viņš kļuvis par Britu impērijas ordeņa kavalieri. Britu mediji vēsta, ka iepriekš pedagogs bija spiests aiziet no citas skolas Birmingemā pēc līdzīga skandāla ar islāmticīgajiem vecākiem un konservatīvajiem kristiešiem. Šoreiz skolotājs apņēmies neatkāpties – viņš paziņojis, ka ir "savā vietā". " Es zinu, daudzi vecāki ar dažām lietām ir neapmierināti. Mēs vienmēr esam gatavi to apspriest. (..) Es tikai no agra vecuma stāstu bērniem, ka ir dažādas ģimenes, dažās skolās mācās bērni, kam, piemēram, ir divas mammas. (..) Mēs gribam, lai visi skolēni Birmingemā saprastu: viņu ģimenes ir absolūti normālas, viņi ir laipni gaidīti skolās," – Mofata teikto citēja izdevums The Guardian.

Pie tam skolas administrācija noliedz vecāku pārmetumus – viņi uzsver, ka dzimumaudzināšanas stundas nenotiekot reizi nedēļā – gadā esot ieplānotas tikai piecas nodarbības.

"Sekstings", "uzmākšanās" un citi termini

2017. gadā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka visās skolās tiek ieviestas obligātās dzimumaudzināšanas nodarbības. Ar šo iniciatīvu nāca piecas parlamenta komitejas. Īsi pirms tam nāca klajā pārskats, kas bija veltīts sieviešu līdztiesībai un informēja, ka britu skolās par normu kļuvusi seksuāla ņirgāšanās.

Tika pieņemts lēmums mācīt bērniem no 4 gadu vecuma drošu un veselīgu attiecību pamatus, pusaudžiem stāstīt pajr seksuālās dzīves principiem. Piemēram, šādās nodarbībās skolēniem stāsta, cik bīstama ir pornogrāfija tīmeklī, seksuālā uzmācība un sekstings (seksuāla rakstura ziņu apmaiņa).

Pie tam skolas saglabā tiesības patstāvīgi izlemt, kā sastādīt programmu un izglītot bērnus seksuālajā jomā. Pirms pieciem gadiem tika sagatavots metodiskais materiāls skolotājiem bērnu seksuālās izglītības jautājumos, kura dēļ izcēlās skandāls. Mācību līdzekļa autori norādīja, ka "nodarbošanās ar seksu starp vienaudžiem no 13 gadu vecuma ir jāuzskata par normu, ja tā notiek pēc savstarpējas piekrišanas". Taču Lielbritānijas likums nosaka, ka pusaudži var stāties dzimumsakaros tikai no 16 gadu vecumā. Brošūra klāstīja, ka tā ir absolūti normāla lieta – skolēniem 13-17 gadu vecumā "interesēties par pornogrāfiju, risināt atklātas seksuālās sarunas, kā arī praktizēt dažāda veida seksu starp viena vai dažādu dzimumu partneriem".

Pedagogiem tika piedāvāta programma "Luksofors", ar kuras palīdzību viņi varēja novērtēt, cik veselīga ir pusaudžu uzvedība. Sarkanais signāls nozīmē "bīstamu" uzvedību, dzeltenais liecina par dažām novirzēm, zaļais liecina par bērna drošu attīstību.

Sabiedriskā viedokļa aptaujās daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji atzina, ka neatbalsta tādas nodarbības. Viedoklis bija visai vienprātīgs: "ir nepareizi mācīt bērniem seksu", "vecākiem pašiem jāizlemj, ko mācīt viņu bērnam", "tādas nodarbības var pamudināt bērnus uzdot vēl vairāk jautājumu par seksu".

Lielbritānijas Izglītības ministrija uzskata, ka skolēnu seksuālās audzināšanas problēma ir tā, ka vecāki bieži nepareizi saprot, kas tieši bērniem tiks stāstīts nodarbībās. Skolotāji sūkstās, ka daudzas mātes un tēvi neapspriež ar bērniem dzimumaudzinašanas jautājumus un pie tam baidās uzticēt tādu atbildību skolai. Savukārt pusaudži atzīst, ka pret tādu priekšmetu neiebilst, taču, ņemot vērā uzticības trūkumu skolēnu un skolotāju starpā, kautrējas uzdot jautājumus, kas viņu interesē, piemēram, par kontracepcijas līdzekļiem.

Dzimumaudzināšana Eiropā

Eiropā pirmās idejas par dzimumaudzināšanu izskanēja XX gs. vidū. Zviedrijas skolās speciāls priekšmets tika ieviests 1955. gadā, 15-25 gadus vēlāk viņas piemēram sekoja vairākas Rietumeiropas valstis. Centrālās un Austrumeiropas valstīs šis priekšmets parādījās pēc sociālistiskās sistēmas kraha. Pie tam bērnu izglītošana sākas agrīnā vecumā. Piemēram, Spānijā, Itālijā un Kiprā seksuālā audzināšana tiek sākta no 14 gadu vecuma, bet Portugālē par to stāsta jau piecgadīgiem bērniem.

Izglītošana dzimumu jautājumos Vācijas skolās sākās jau 1970. gadā, taču tolaik tā noritēja relatīvi mierīgi. Īsts skandāls izcēlās 2016. gadā – vairākās pilsētās aizritēja protesta akcijas pret seksuālās audzināšanas nodarbībām skolā, ko sarīkoja organizācija "Satrauktie vecāki" (Besorgte Eltern). Demonstrāciju dzinuli veidoja atbraucēji no bijušajām PSRS republikām.

Varasiestādes bija pārliecinātas, ka tādas nodarbības palīdzēs "izveidot skolēnu pozitīvu attieksmi pret seksualitāti", taču lielākā daļa vecāku tamlīdzīgu iniciatīvu vērtēja negatīvi. Viņi uzsvēra, ka neiebilst pret seksuālo audzināšanu, bet gan pret to, ka priekšmets nav precīzi reglamentēts likumā.

Skolas 16 federatīvajās zemēs guva rīcības brīvību: tika formulētas tikai vispārējās tēmas, mācību iestādes varēja sastādīt pašas savu programmu. Taču bija obligāta prasība – vairākas nodarbības veltīt viendzimuma attiecībām.

Daudzi skolotāji piedāvā bērniem iespēju piedalīties lomu spēlēs. Skolēni tēlo ainiņas, kurās zēns, piemēram, stāsta draugam vai vecākiem (tos tēlo viņa klasesbiedri), ka viņš ir gejs, vai stāsta par savu ģimeni, kurā esot divas mammas.

Taču vecāki bija sašutuši par citu faktu. Programmu sastādīja nevis pedagogi, bet gan seksuālo minoritāšu pārstāvji, tāpēc daudzās grāmatās parasta ģimene atainota kā tāds izņēmums, bet viendzimuma savienība pārvēršas par normu, skaidroja neapmierinātie vecāki.

Par pusaudžu ierastāko grāmatu šajās nodarbībās kļuva Vācijā pazīstamās seksopatoloģes Annas Marlēnas Heningas grāmata "Mīlējies". Izdevumā, kas bagātīgi papildināts ar fotogrāfijām, atainoti pusaudžu pāri, arī viendzimuma pāri, erotiskās pozās.

Vācu ierēdņi, kuri iniciēja šīs nodarbības skolās, aizstāvēdamies minēja statistiku: pusaudžu grūtniecību līmenis valstī ir relatīvi zems. Līdzīga situācija izveidojusies arī Holandē un Francijā, kur dzimumaudzināšana skolās sākas visai agri, un mācību līdzekļos pieejama detalizēta informācija. Starp citu, līdera vietu grūtniecību skaita ziņā pusaudžu vidū Eiropā ieņēmusi Lielbritānija.

Galvenie temati