15:50 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Sankcijas produkcijas iznīcināšana. Foto no arhīva

ANO speciālais ziņotājs: ES cieš lielākus zaudējumus sankciju dēļ, nekā Krievija

Управление Россельхознадзора по Брянской области
Pasaulē
Saņemt īso saiti
129

ES sankcijas pret Krieviju nodara ļaunumu pašas Eiropas Savienības kabatai, kamēr Krievija spējusi minimizēt zaudējumus pateicoties pašmāju rūpniecības attīstībai, uzskata ANO speciālais ziņotājs Idriss Džazairi.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Galvenais cietušais sankciju karā, ko rosināja Rietumi, ir Eiropas Savienība. Krievijas pārtikas embargo rezultātā tā pazaudēja daudz vairāk, nekā Krievija ES ierobežojošo pasākumu dēļ, paziņoja ANO speciālais ziņotājs vienpusēju tiesību un brīvību ierobežojošo pasākumu negatīvās ietekmes jautājumos Idriss Džazairi.

"Es izanalizēju, cik Krievija zaudē šo pasākumu dēļ un cik Eiropa zaudē Krievijas atbildes pasākumu rezultātā. Izrādījās, ka Eiropa cieš lielākus zaudējumus, nekā Krievija, tajā, kas attiecas uz ienākumiem," - pateica Džazairi RIA Novosti intervijā.

Pēc viņa domām, Eiropas Savienībai "ir ārkārtīgi dīvaini ieviest sankcijas, kuras rada lielākus zaudējumus Eiropas kompānijām, nekā Krievijas". ANO speciālais ziņotājs uzskata, ka "pastāv saprātīgāki esošo domstarpību pārvarēšanas veidi – apspriedes un pārrunas", nevis ekonomikas ierobežojošo pasākumu ieviešana.

Iepriekš Krievijas Finanšu ministrija aprēķināja zaudējumus, ko rietumu sankcijas nodarījušas Krievijai. Saskaņā ar šī gada sākuma datiem, 62 valstis ieviesušas pret Krieviju 159 ierobežojošos pasākumus, kuru radīto zaudējumu kopējais apmērs sastādījis 6,3 miljardus dolāru. Vislielāko zaudējumu Krievijas ekonomika piedzīvojusi no Eiropas Savienības puses – apmēram 2,4 miljardus dolāru no 25 ierobežojumiem. ASV ar deviņiem ierobežojumiem nodarījuši zaudējumus 1,1 miljarda dolāra apmērā. Ukraina piemēroja 22 ierobežojošos pasākumus, kuru kopējā zaudējumu summa, provizoriski, sasniedz 775 miljonus dolāru.

Savukārt ES zaudējumi no Krievijas pārtikas embargo, saskaņā ar Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņoto vērtējumu, sastāda apmēram 100 miljardu eiro.

Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares.

Krievija ieviesa pārtikas produktu embargo 2014. gada augustā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 6. augustā parakstīja dekrētu, kas aizliedza vairāku veidu lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas produktu ievešanu no valstīm, kuras ieviesušas pret Krieviju vērstās sankcijas: no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Rezultātā tika aizliegta, gaļas, desas, zivju un jūras produktu, dārzeņu, augļu un piena produkcijas ievešana.

Rietumvalstu sankcijām saglabājoties, arī Krievija pagarināja atbildes pasākumus. Patlaban embargo noteikts līdz 2019. gada beigām.

Pēc temata

Maskava apkopojusi bilanci: noskaidroti sankciju nodarītie zaudējumi
Minhene: saraut attiecības ar Krieviju nevēlamies, taču sankcijas papildināsim
Rokas paspiež zem galda: sankcijas netraucē Polijai un Krievijai tirgot
Latvijas iedzīvotāji iestājas pret sankcijām
National Interest: Krievija uzvarējusi sankciju karā

Galvenie temati