15:59 22 Marts 2019
Tiešraide
  • USD1.1387
  • RUB72.5435
Pie Eiropas parlamenta ēkas

Eiropas Savienība plāno veidot papildu budžetu "izredzētajiem"

© Sputnik / Sergey Melkonov
Pasaulē
Saņemt īso saiti
29

Eirozonas valstu finanšu ministriem tikšanās gaitā nav izdevies vienoties par nākamā no ES kases atsevišķi papildināmā un izmantojamā kopīgā budžeta uzdevumiem un apjomiem.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Eirozonas valstīm, domājams, nāksies palielināt maksājumus Briselei, lai piepildītu plānojamo Eirogrupas budžetu. Tā mērķi un apjoms, kā arī papildināšanas veidi tika apspriesti eirozonas valstu finanšu ministru nesenajā apspriedē Briselē, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Plānots, ka iemaksas eirozonas kopējā budžetā papildinās ES dalībvalstu ierastos maksājumus Eiropas kasē; kā jau iepriekš vēstīts, tos nāksies palielināt, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Gaidāmo maksājumu pieauguma summas vēl nav noteiktas, taču, piemēram, Igaunija nākamajā finanšu periodā, laikā no 2021. līdz 2027. gadam atdos Briselei lielāku summu un no ES fondiem saņems aptuveni par 1 miljardu mazāk.

Finanšu ministriem nav izdevies vienoties

Eirogrupas prezidents Mariu Sentenu atklāja, ka ministri vienojušies: budžeta līdzekļi jāatvēl struktūrreformām un valsts investīcijām eirozonas valstīs atbilstoši ES uzdevumiem, taču, spriežot pēc viņa skaidrojuma, nav izdevies vienoties par līdzekļu sadalījuma niansēm un noteikumiem.

"Vēl jāizstrādā tehniskie uzdevumi. Mēs atgriezīsimies pie strīdīgajiem jautājumiem nākamajās apspriedēs," – diplomātiski secināja portugāļu finansists. "Esmu absolūti pārliecināts par to, ka svarīgāk ir apspriest šī finanšu instrumenta izlietojuma efektivitāti, nevis izmērus," – piezīmēja Mariu Sentenu.

Iepriekš iespējamos fondus, kas būtu paredzēti ES valstu attīstības līmeņa izlīdzināšanai un nodrošinājumam finansiālu problēmu gadījumām kādā no valstīm, Brisele vērtēja 55 miljardu eiro apmērā. Domājams, eirogrupa ņems vērā Eiropas Komisijas aprēķinus, noskaidrojot sava budžeta summu.

Papildu iespēja gūt palīdzību

Atsevišķa eirozonas budžeta izveides ideju izvirzīja Eiropas "smagsvarnieki" – Vācija un Francija. Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstīja arī eirozonas Finanšu ministrijas izveides projektu un finanšu ministra posteni, taču viņa ideja nerada pietiekamu atbalstu.

Plānotā eirozonas budžeta mērķi un uzdevumi pagaidām tikai ieskicēti, pareizāk sakot, eirozonas valstu starpā radušās domstarpības par to, vai pagaidām neesošā budžeta līdzekļiem būtu jāveido arī stabilizācijas fonds, rezerve eiro krīzes gadījumam, vai tie pārsvarā tiks izmantoti grantu vai lētu aizņēmumu piešķiršanai mazturīgāko eirozonas valstu attīstības mērķiem.

Rietumeiropas valstis aizstāv kopējās kases plašāku funkciju ideju, jo uzskata, ka tās stabilizējošā loma ir svarīga Eiropas finanšu sistēmai. Līdzīgu domu iepriekš pauda Francijas prezidents, turklāt, pēc viņa domām, eirozonas budžetam jāsastāda "vairāki procenti no eirozonas summārā IKP". Kases papildināšanai piedāvāts izmantot arī ienākumus no lielo interneta korporāciju nodokļa un, iespējams, nodokļa par juridisku personu starptautiskajām transakcijām.

Abu nodokļu ideja ir "uzkārusies". Reālākā iecere – nodoklis interneta kompānijām, no jauna izgāzās īsi pirms tikšanās ar Zviedrijas, Īrijas un Somijas, kā arī, domājams, Baltijas valstu palīdzību.

Jautājumā par starptautisko vienošanos par tiešsaistes uzņēmumu nodokļu slogu nolemts paļauties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, kas jau ilgu laiku izstrādā atbilstošo dokumentu.

Pēc temata

Mamikins: vienota valūta ir problēma, kas var sašķaidīt ES
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
Latvija nonākusi pie bīstamas robežas: eksperti iesaka krāt naudu

Galvenie temati