18:21 22 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1083
  • RUB72.7560
Naftas ieguve, foto no arhīva

Profesors Avakjans: globālā sasilšana pasaulē nav saistīta ar ogļskābās gāzes izmešiem

© Sputnik / стрингер
Pasaulē
Saņemt īso saiti
112

Globālā sasilšana pasaulē ir saistīta ar Saules aktivitāti, nevis naftas un gāzes ieguvi Krievijā, apliecināja Sanktpēterburgas Valsts politehniskās universitātes profesors Sergejs Avakjans.

RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Sanktpēterburgas Valsts politehniskās universitātes profesors Sergejs Avakjans, Krievijas Zinātņu akadēmijas Sanktpēterburgas zinātniskā centra Mūsdienu klimata pārmaiņu fizisko problēmu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Avakjans intervijā Sputnik Latvija pastāstīja par globālās sasilšanas patiesajiem iemesliem. Zinātnieks pauda pārliecību, ka globālā sasilšana pakāpeniski atkāpjas.

Zinātnieks atklāja, ka ar globālās sasilšanas problēmu kopš 2010. gada nodarbojas S.Vavilova vārdā nosauktais Valsts optikas institūts. Profesors atzīmēja, ka šajā laikā Rīgā nāca klajā Jēkaba Barkāna un Diānas Žalostības darbs "Par Zemes klimata pārmaiņu problēmu".

Darba noslēgumā autori norāda, ka viss, kas skar mūsdienu globālo sasilšanu, ir saistīts tikai ar Saules aktivitātes īslaicīgu ekstremālu paaugstināšanos.

Saule un meži

J.Barkāns un D.Žalostība savā darbā prognozēja, ka temperatūras globālo paaugstināšanās par 0,6 grādiem, kas uzkrājusies aptuveni no pagājušā gadsimta 70. gadiem, tiks pilnībā nivelēta viena vai divu gadsimtu laikā. Pēc tam iestāsies ledus laikmets, līdzīgs tam, kāds sākās Pētera Lielā laikā, kad pilnībā sasala kanāli Holandē.

"Manuprāt, tie ir pilnīgi pareizi slēdzieni," – uzsvēra Avakjans.

Zinātnieks pastāstija, kā Mūsdienu klimata pārmaiņu fizisko problēmu komisijas eksperti, kas sāka darbu 2011. gada sākumā kopā ar Sanktpēterburgas akadēmiskajām organizācijām – A.Joffes vārdā nosaukto Fizikas un tehnikas institūtu un Pulkovas Astronomisko observatoriju, nonāca pie slēdziena, ka vismaz pusi mūsdienu globālās sasilšanas efektu nosaka Saules aktivitātes cikla maksimums, kas ilga no 80. gadu vidus aptuveni līdz 2003. gadam.

"Tolaik bija maksimums: Saules aktivitātes kvazisimtgadīgais un kvazidivsimtgadīgais cikls sakrita manis nosauktajā periodā. Šie cikli noteica temperatūras variabilitāti uz zemeslodes," – paskaidroja profesors.

Pie tam Avakjans nenoliedza antropogēnā faktora ietekmi uz temperatūras izmaiņām uz planētas. Klimatu īpaši ietekmē mežu izciršana. Piemēram, runa ir par mežiem Kanādā un Krievijā, kuri cauru gadu patērē ogļskābo gāzi fotosintēzei. Pēdējo gadu desmitu laikā šo mežu platības ir sarukušas aptuveni uz pusi. Tiesa, liela nozīme bijusi arī ugunsgrēkiem.

Profesors atzīmēja, ka svarīga loma ir arī Amazones mūžzaļajiem mežiem, taču tā vairāk attiecas uz dienvidu puslodi un skar ekvatoriālo zonu klimatu.

Krievija nav ietekmējusi

"Jau kopš 2000. gadu sākuma visos līmeņos skanēja, ka ir nepareizi saistīt globālo sasilšanu ar rūpnieciskajiem izmešiem, ar siltumelektrostaciju izmešiem, transportu, oglekli saturošu gāzu, it īpaši ogļskābās gāzes izmešiem. Klimata pārmaiņu procesā svarīgākais faktors tomēr ir Saules cikliskās aktivitātes dabiskais elements," – uzsvēra profesors.

Avakjans atgādināja, ka jau kopš 2011. gada akadēmiskajos žurnālos izskanējusi informācija par to, ka aptuveni no 2019. gada globālā sasilšana mazināsies un pakāpeniski apstāsies, izņemot artavu, ko dod mežu izciršana.

Patiešām, jau no 2018. gada janvāra gan ASV un Kanādā, gan Eiropā vērojama būtiska temperatūras samazināšanās. 2019. gadā tā skārusi arī Krieviju. Taču jāpiebilst, ka oficiālas iestādes, galvenokārt – ārvalstu literatūras avotu ietekmē, runā par siltumnīcas gāzu nozīmi.

"Un te izskan mājiens par to, ka Krievija piegādā Eiropai ogļūdeņražus, un to ieguves procesā rodas ogļskābās gāzes izmeši. Ka pie tā kaut kādā ziņā vainojama Krievija. Tas ir absolūti nepareizi, un sen jau pierādīts ne tikai Rīgas valsts universitātes, bet arī krievu zinātnieku darbos," – uzsvēra Avakjans.

Jautāts par Baltijas valstīm, profesors norādīja, ka, no vienas puses, klimatu tur mīkstina okeāns, taču no otras puses, vispārējā tendence būs tāda pati – jau vērojama būtiska temperatūras krišanās.

"Starp citu, ASV prezidents Donalds Tramps nesen ironizēja par šo tēmu, sak, kur tā ir, svētīgā globālā sasilšana, kur pazudusi. Un Tramps ir pilnībā slēdzis ar ogļūdeņražu antropogēnajiem izmešiem saistīto darbu finansējumu Amerikā. Taču ir skaidrs, ka tas bija sadomāts un politisks lēmums pret Krieviju," – konstatēja profesors.

Pēc temata

Ledus ir sakustējies: globālā sasilšana attīrījusi Ziemeļu ledus ceļu
Bloomberg: globālā sasilšana iezāģēs jūsu makam
Okeāna nākotne: Golfa straume izsitusi caurumu globālās sasilšanas procesā
Suecas kanāls Arktikā: kā Krievija gūst priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā
Eksperts par globālo sasilšanu: ticēt vajag zinātniekiem, nevis mediju biedēkļiem

Galvenie temati