07:30 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1015
  • RUB70.4859
Ledājs

Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
140

Pirms trim gadiem ANO pārrunās par klimata jautājumiem Parīzes konvencijas dalībnieki vienojās darīt visu iespējamo, lai nepieļautu atmosfēras sasilšanu par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustrijas perioda līmeni.

RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Kā planēta mainīsies, ja atmosfēra sasils par pusotru grādu līdz 2100. gadam? ANO Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos secinājusi: tuvākajos gadu desmitos vairākas salu valstis pazudīs zem ūdens, Arktika turpināsies atbrīvoties no ledājiem – ekspertu secinājumus portālā RIA Novosti apkopojusi Tatjana Pičugina.

Salu šantāža

Pirms trim gadiem ANO pārrunās par klimata jautājumiem Parīzes konvencijas dalībnieki vienojās darīt visu iespējamo, lai nepieļautu atmosfēras sasilšanu par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustrijas perioda līmeni.

Atskaite rit kopš XIX gs. vidus, kad, pēc zinātnieku domām, rūpniecība vēl nebija tiktāl attīstīta, lai ietekmētu Zemes klimatu. Kopš tā laika gaida temperatūra augusi par 0,8-1,2 grādiem. Ar to tiek skaidrota ledāju kušana un Pasaules okeāna līmeņa celšanās. Tās rezultātā jau patlaban cieš salu valstis – Kiribati, Nauru, Tuvalu, Māršala salas Klusajā okeānā.

Pasaules meteoroloģijas organizācija prognozē, ka jau pēc 30-60 gadiem zem ūdens pazudīs Kiribati.

Mazās salu valstis pieprasīja iekļaut Parīzes konvencijā punktu par pretošanos temperatūras pieaugumam par 1,5 grādu. Vai to ir iespējams panākt? Kā? Ja tas nav iespējams, kas notiks ar planētu un tās iedzīvotājiem? Uz šiem jautājumiem atbildējis Starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) pārskats.

"Šef, nu ir beigas"

Pārskata sagatavošanas posmā, oktobra sākumā, mediji, atsaucoties uz IPCC tuviem ekspertiem, ziņoja, ka tas būs sensacionāls, radīs pretrunīgas jūtas, asu kritiku. Situāciju pasliktināja intervijas, kurās atklājās, ka valstīm ieteiks pilnībā pārtraukt rūpniecisko siltumnīcas gāzu izmešus atmosfērā, kardināli mainīt dzīves veidu. Vārdu sakot, "pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā agrāk".

"Mediji daudz rakstīja par to, ka pārskats ir informācijas bumba, stāstīja, ka viss ir pagalam, 1,5 grāda mērķi sasniegt neizdosies, pasaulei draud globāla klimatiskā katastrofa. Viss ir ļoti ļauni. Tagad situācija ir neatgriezeniska. Sensacionāli katastrofiska retorika, taču publika to neuztvēra un nereaģēja," – atgādināja Aleksejs Kokorins, Pasaules Dabas fonda programmas "Klimats un enerģētika" direktors ekologiem paredzētajā vebinārā.

Viņaprāt, tamlīdzīgi paziņojumi ir principiāli nepareizi. Iespējams, Kiribati acīs situācija ir neatgriezeniska, taču ir vietas, kur klimata pārmaiņu ietekme nav liela. Tās ir tālu no laikapstākļu centriem, un būtu pāragri runāt par nopietnu klimatisko zaudējumu tur. Arī no cilvēka – bioloģiskas sugas pārstāvja – viedokļa atmosfēras sasilšanu par 1,5 grādiem nevar uzskatīt par neatgriezenisku kaitējumu.

"Situācija ir sarežģītāka," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, pati grupa IPCC izvairās no trača celšanas un pūlas domāt praktiski: kāds scenārijs mums jāizvēlas un kā mums pielāgoties klimata pārmaiņām?

Tikai fakti

IPCC pārskats ir ļoti kvalitatīvs zinātniskās literatūras pārskats ar aptuveni 700 lappušu apjomu. To izpildījuši IPCC dalībnieki no daudzām pasaules valstīm (vairāk nekā divsimt autori). Krieviju organizācijā pārstāv akadēmiķa J.A.Izraēla vārdā nosauktā Globālā klimata un ekoloģijas institūta zinātniskais vadītājs Sergejs Semjonovs.

IPCC neveic patstāvīgus zinātniskos pētījumus, grupas dalībnieki analizē jau publicētus datus un pazīstamu ekspertu viedokļus. Pārskata melnraksti tika izsūtīti speciālistiem, pat to tika saņemti aptuveni 42 tūkstoši piezīmju, un tās visas autoriem bija jāņem vērā.

"Tas ir zinātnisks pārskats, sastādīts saskaņā ar stingriem noteikumiem. Tika izskatītas tikai publikācijas zinātniskajos žurnālos. Netika izmantoti nekādi materiāli no organizācijām, kas popularizē biznesa, politiķu, ekologu intereses. Tas ir sauss zinātnisks izklāsts, fakti, kas jāpieņem zināšanai," – uzsvēra Kokorins.

Viņš atgādināja, ka pārskats par "pusotru grādu" apstiprina secinājumi par spēcīgu antropogēno ietekmi, kas bija iekļauti arī agrākajos IPCC vērtējumos.

No dokumenta izriet, ka jautājums par cilvēka ietekmi uz klimatu ir jāizvērtē nopietni. Uzsvērta klimata pārmaiņu radīto zaudējumu starpība dažādos planētas reģionos. Vieglāk ievainojamie ir Rietumu un Dienvidu Āfrika, Dienvidaustrumāzija, dažas teritorijas Centrālajā un Dienvidamerikā. Pie nelabvēlīgajiem pieder arī Vidusjūras reģions.

Klimatiskais kaitējums kopumā nav atkarīgs no valsts labklājības, taču valstis ar vāju ekonomiku un nabadzīgiem iedzīvotājiem cietīs vairāk, - iespējams saldūdens un pārtikas trūkums.

Pusotra ir labāk, nekā divi

Lai uzskatāmi demonstrētu situāciju, pārskata autori izanalizēja starpību – kas notiks ar klimatu, ja līdz XXI gs. beigām atmosfēra sasils par pusotru un diviem grādiem. Otrajā gadījumā ekstremālās klimatiskās parādības – sausums, siltuma viļņi, plūdi – var būt spēcīgāki un biežāki. Taču precīzu prognozi sniegt grūti.

Temperatūrai pieaugot par pusotru grādu, izmirs divreiz mazāk augu sugu, nekā gaisam iesilstot par diviem grādiem. Veselības apdraudējums, pārtikas un ūdens apgādes, drošības, infrastruktūras apdraudējums būs mazāks.

Pat optimistiskākā varianta gadījumā gadsimta beigās gaidāma Antarktīdas un Grenlandes ledāju kušana, kā rezultātā Pasaules okeāna līmenis pieaugs par vairākiem metriem. Noslīks vairākas salu valstis, zem ūdens pazudīs piekrastes teritorijas, cietīs lauksaimniecības valstis un arktiskās piekrastes pamatiedzīvotāji.

Zemei tuvējā gaisa slāņa globālās gada vidējās temperatūras pieaugums par 1,5% notiks jau līdz 2040. gadam, ja saglabāsies pašreizējais rūpniecisko siltumnīcas gāzu izmešu apjoms. Tāds scenārijs aprakstīts pārskata apkopojumā, kas "nejauši" nokļuva mediju rīcībā šī gada jūnijā.

Viens no gaidāmajiem scenārijiem – atmosfēras temperatūras pieaugums par 2,7 grādiem līdz 2100. gadam.

Īpaši norādīts, ka pārskatā minētajiem vērtējumiem un slēdzieniem ir dažāda ticamības pakāpe.

Pēc temata

ES metusi izaicinājumu visai pasaulei ogļskābās gāzes izmešu ziņā
Sinoptiķi novērtējuši laikapstākļus 2018. gadā un snieguši prognozi nākamajam gadam
Latvijas prezidents uzstāsies ANO klimata konferencē
Polijā aizritēja "Maršs par klimatu"

Galvenie temati