RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Sapnis par neatkarīgu Kataloniju, ko Spānijas valdība, šķiet, jau pavisam apglabājusi, atkal guvis pamatu zem kājām. Šoreiz tas noticis Briselē, nevis Barselonā.
Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti, pavēstīja, ka Katalonijas vadītājs Karloss Pudždemons, kurš patlaban uzturas Beļģijā, sestdien, 7. decembrī ES galvaspilsētā atklājis tā saucamās "Republikas atbalsta padomes" pirmās ģenerālasamblejas sēdi.
Separātistu teatrālā asambleja
"Republikas atbalsta padomes" pirmā ģenerālā asambleja konferences formātā notika Karaliskā flāmu teātra vēsturiskajā ēkā. Rinda pie ieejas teātrī veidojās stundu pirms ģenerālasamblejas sākuma. Starp vairākiem simtiem pasākuma dalībnieku bija liels skaits Katalonijas iedzīvotāju, kuri ieradās Briselē, lai to apmeklētu.
Pudždemona parādīšanos klātesošie sastapa ar skaļiem aplausiem un skandēja lozungus kataloņu valodā. Pasākuma sākumā priekšnesumu sniedza repa izpildītājs Valtonyc, kura ekstradīciju no Belģijas pūlējās panākt Spānijas valdība.
Asablejas dalībnieki kataloņu valodā iepazīstināja ar "Republikas atbalsta padomes" uzdevumiem un darbības principiem. Pasākuma apmeklētāju vidū bija dažādu Katalonijas partiju, vietējo varas iestāžu un asociāciju pārstāvji.
"Padomju vara" ir stipra
"Republikas atbalsta padomi" nodibināja Katalonijas neatkarības atbalstītāji jau 2018. gada oktobrī. Jaunās struktūras mērķis – Katalonijas Republikas izveide un "starptautiskās sabiedrības sagatavošana tās atzīšanai. Ar spāņu žurnālistu palīdzību "Republikas atbalsta padome" ātri vien tika iedēvēta par Katalonijas "ēnu valdību".
Tās dibināšana bija divu separātisko partiju - "Kopā par Kataloniju" un "Katalonijas kreiso republikāņu" – priekšvēlēšanu solījums. Kreisā separātiskā partija "Tautas vienotības kandidatūra" atteikusies piedalīties "Republikas atbalsta padomes" darbā, jo uzskata, ka struktūrai nebūs nekādu reālu pilnvaru.
"Republikas atbalsta padomes" galvenā mītne (tā saucamais "Republikas nams") atrodas Vaterlo pilsētā Beļģijā, kur dzīvo pats Pudždemons.
Pirmā "Katalonijas Republika" mirusi, pirms nākusi pasaulē
Iepriekš jau vēstīts, ka 2017. gada 1. oktobrī Katalonijā aizritēja referendums par neatkarību. Tajā piedalījās 43% iedzīvotāju, kuru vidū 90% nobalsoja par autonomiju no Spānijas.
Spānijas valdība un karalistes Konstitucionālā tiesa nekavējoties pasludināja balsojumu par nelikumīgu. Taču, ņemot vērā tā rezultātus, 2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments, kurā separātistiem bija absolūts vairākums, nobalsoja par "neatkarīgu un suverēnu Katalonijas Republiku".
Tajā pašā dienā Senāts atļāva Spānijas valdībai izmantot Konstitūcijas 155. pantu, un 28. oktobrī autonomajā apgabalā tika ieviesta tiešā Madrides pārvalde, tā valdība tika atstādināta, parlaments – atlaists.
Vairāki Karlosa Pudždemona valdības locekļi, arī viņš pats, slēpās ārzemēs. Pret bijušo Katalonijas vadību, separātisko sabiedrisko kustību līderiem, Katalonijas tiesībsargājošo iestāžu un parlamenta bijušajiem vadītājiem Spānijas prokuratūra ierosinājusi krimināllietas – viņi apsūdzēti par sacelšanās organizēšanu, dumpi, valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nepakļaušanos varasiestādēm.
