11:36 07 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1325
  • RUB81.3769
Pasaulē
Saņemt īso saiti
36

Pazīstamā ukraiņu nacionāliste apgalvo, ka biežie incidenti Ukrainas armijas noliktavās nepaliks bez atbildes. Pēc viņa domām, vainīga Krievija un pašpasludinātās Donbasa republikas.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Ukrainas Augstākās radas deputāte, iekšlietu ministra padomniece Tatjana Černovola paziņojusi, ka atbalsta iespējamas diversijas pašpasludināto Doņeckas un Luganskas republiku teritorijā un Krievijā, atbildot uz nesenajiem ugunsgrēkiem un sprādzieniem Ukrainas kara noliktavās.

Savu viedokli viņa paudusi telekanāla "Prjamoi" programmas "Eho Ukraini" ēterā, vēsta RIA Novosti.

"Pēdējā laikā uzsprāgušas mūsu munīcijas noliktavas," – viņa atgādināja un pasūkstījās, ka "nekāda atbilde uz diversijām Ukrainas noliktavās nav sniegta".

"Ziniet, tādas pašas noliktavas ir okupētajās teritorijās (tā Kijevā dēvē pašpasludināto Doņeckas un Luganskas republiku teritorijas – red.), kas mūs apšauda, tādas pašas ir pie Ukrainas robežas no Krievijas puses, tās, kas mūs apšauda," – klāstīja Černovola.

Tatjana Černovola ir ukraiņu žurnāliste un nacionāliste, pazīstama ar savu ārkārtīgi radikālo viedokli Ukrainas iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos.

Eiromaidana laikā Kijevā 2013. gada decembrī Černovola vadīja grupu, kas ieņēma Kijevas pilsētas administrācijas ēku. 2014. gada 18. janvārī protestu dalībnieku grupa Černovolas vadībā izdemolēja Reģionu partijas ofisu Kijevā. Uzbrukumā ar kājām un nūjām tika nogalināts inženieris Vladimirs Zaharovs, kurš centās nomierināt radikāļus. 2014. gada rudenī viņa piedalījās karadarbībā Donbasa teritorijā bataljona "Azov" sastāvā kopā ar savu vīru Mikolu Berezjovu, kurš tur gāja bojā.

Vikipēdija stāsta, ka no 1996. gada Černovola uzņemta psihiatra uzskaitē ar diagnozi "hiperaktivitātes sindroms ar jauktā tipa šizoafektīvo traucējumu pazīmēm".

Ukrainas armijas noliktavu problēmas

Pēdējā laikā Ukrainā notikuši vairāki lieli ugunsgrēki armijas noliktavās.

Pēdējais incidents armijas noliktavā pie Ičņas Čerņihivas apgabalā notika  9. oktobrī. Ukrainas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka ugunsgrēka laikā noliktavā glabājās 69,5 tūkstoši tonnu munīcijas. Šis arsenāls tika uzskatīts par vienu no lielākajiem Ukrainā.

2018. gada maijā notika sprādziens munīcijas noliktavā netālu no Staraja Nikolajevka ciema Doņeckas apgabalā.

2017. gada septembrī līdzīgs incidents notika noliktavās Kaļinovkā Viņņicas apgabalā, kad UBS zaudēja aptuveni 39 tūkstošus tonnu munīcijas.

Pusotra gada laikā sprādzienos armijas noliktavās Ukraina zaudējusi aptuveni 40% arsenāla – iznīcināti vairāk nekā 210 tūkstoši tonnu visu tipu munīcijas, sākot no pistoļu patronām un beidzot ar ballistiskajām raķetēm "Točka-U".

Ukrainas mediji izvirza visdažādākās versijas – no paviršības, infrastruktūras un drošības tehnikas kritiska stāvokļa nacionālajā armijā līdz bruņojuma un munīcijas tirgotāju mēģinājumiem "slēpt pēdas".

Kijeva par šiem incidentiem nepamatoti apsūdz Krieviju.

Pēc temata

Ukrainas Radā izsmēja Porošenko paziņojumu par "visstiprāko armiju"
Ukrainā no degošā arsenāla izlidojošie lādiņi iznīcina mājas un ceļus
Ukraina kļūst par ekstrēmistu bāzi Eiropā

Galvenie temati