RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Gaisa temperatūra, kas ir zemāka par nulli, spēj palielināt sirdslēkmes risku, liecina zviedru zinātnieku pētījums, kas publicēts žurnālā JAMA Cardiolgy.
Viņi paņēma no Zviedrijas nacionālā reģistra 274 tūkstošu cilvēku datus vecumā no 50 līdz 89 gadiem, kuriem no 1998. līdz 2013. gadam diagnosticēja miokarda infarktu.
Rezultātā noskaidrojās, ka zemas temperatūras gadījumos lēkme notika par 10% biežāk. It sevišķi skaidri tas tika novērots miokarda infarkta slimniekiem ar ST segmenta pieaugumu – visbīstamāko šīs slimības veidu. Miokarda infarkts izpaužas sirds vidējā muskuļu slāņa daļas išēmiskās nekrozes attīstībā, kas rodas nepietiekamas asinsrites rezultātā un nereti beidzas letāli.
Zinātnieki precizēja iegūtos datus, ņemot vērā gaisa piesārņojuma līmeni, lai atrastu saikni starp sirds saslimšanu rašanās biežumu un sliktu ekoloģiju, taču, pēc viņu sacītā, izšķirošais faktors izrādījies tieši aukstums.
Likumsakarību izskaidro asinsvadu saraušanās zemas temperatūras dēļ, kā rezultātā sirdī nonāk mazāk skābekļa. Turklāt ziemā cilvēki biežāk saaukstējas un saslimst ar gripu, un tas savukārt arī var palielināt sirdslēkmes risku, raksta pētnieki.
Turklāt zinātnieki noskaidrojuši, ka līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz +3…+4 grādiem pēc Celsija skalas, sirds saslimšanas gadījumu skaits samazinājās.
2014. gadā 1,8 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju nomira no sirds saslimšanām un insultiem, šīs slimības kļuva par 37% visu nāvju iemeslu ES. Taču nav jāvaino tajā tikai aukstums: viszemākā mirstība tika konstatēta Dānijā ar tās bargo klimatu.
Latvija atrodas ES līderu vidū pēc nāves gadījumu skaita no sirds saslimšanām, taču diez vai vainojami laikapstākļi (kaimiņu Igaunijā situācija ir daudz labāka): gandrīz no puses nāves gadījumu varēja novērst ja palīdzība būtu sniegta laicīgi.
